Vēl nevienojas par valdības darba plāniem veselības aprūpē un izglītībā  (14)

Sociālie partneri vienojās pamatā atbalstīt valdības rīcības plānu, tomēr divas problemātiskākās sarunu kategorijas - par veselību un izglītību - nolemts atstāt atvērtas, lai turpinātu sarunas par šīm tēmām piektdien un nākamās nedēļas sākumā. Nākamnedēļ, 26. aprīlī, valdības rīcības plāns varētu tikt skatīts Ministru kabinetā.

Uzsākot diskusiju, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka ministrijās pašlaik tiek veikti auditi, kas varētu palīdzēt rast nepieciešamās finanšu rezerves vairākām iecerēm un nepieciešamajām reformām.

Premjerministrs klātesošajiem skaidroja, ka valdības rīcības plāna izveides gaitā konstatēti 442 dažādi pasākumi, kas prasīs ievērojamas naudas summas. "Pareizs lēmums bija izņemt tos pasākumus, kas prasīja lielu naudu, pietam nereālu naudu," sacīja Kučinskis, norādot, ka atsevišķu pasākumu neiekļaušana rīcības plānā liegs nākotnē gausties par valdības nevēlēšanos piešķirt finansējumu.

Politiķis sacīja, ka plānā iekļauti pasākumi, kurus varēs īstenot, "pat nedaudz riskējot". Kučinskis norādīja, ka vairākiem pasākumiem būs nepieciešams papildu finansējums, tādēļ plānotas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par veselības aprūpes finansējumu. Tāpat finansējums nepieciešams skolotāju algām, kas esot solījums no iepriekšējās valdības, kas jāturpina.

Premjers norādīja, ka katrā no ministrijām notiek audits, meklējot iespējamas iekšējās rezerves jaunu ieceru īstenošanai. Plānots, ka sarunas ministru līmenī atsāksies pēc 10. maija. "Rīcības plānā nav punktu, kurus būtu pamats neizpildīt, sakot - man nedeva naudu," atkārtoja Kučinskis.

Runājot par tautsaimniecības stiprināšanu, premjerministrs solīja, ka valdība strādās kā komanda, viens otram palīdzot īstenot plānus. "Paši smagākie jautājumi, kas jāveic, ir saistīti ar izglītību. Tas ir ļoti komplekss jautājums, kuram būs nepieciešams atbalsts no vairākām ministrijām, tostarp pašvaldībām un arodbiedrībām," sacīja politiķis, piebilstot, ka nozīmīgs jautājums ir arī par veselības aprūpi.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs sacīja, ka konfederācija nobalsojusi par savu atzinumu, kas esot vairāku lapaspušu biezs dokuments, kurā izvērtēti valdības darba plāni. LDDK atzinīgi vērtē vairākus prioritāros virzienus, taču tā vēlas, lai rīcības plānā pagaidām netiek iekļauti jautājumi, kas saistīti ar nodokļu izmaiņām. Tāpat LDDK ieskatā pasākumi ēnu apkarošanai ir nepilnīgi un neaptver visas nozares, turklāt arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanai nepieciešami konkrētāki plāni.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers norādīja, ka valdības rīcības plānā nepieciešams lielāks uzsvars uz Latvijas cilvēkiem, lai attiecīgās nozarē strādājošajiem nav jādomā par jaunām protesta formām. Viņš uzsvēra, ka ar pašreizējo finansējumu nav iespējams atbalstīt jau esošo veselības sistēmu.

"No plāna arī izkritušas runas par valsts pārvaldes reformu. Iepriekšējās valdības par to daudz runājušas, bet to nu mēs nekur neatradām. Praksē reforma notiek dīvaini. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā zaglīgo darbinieku pārcelšanas no vienas vietas uz otru. Par to visu vajadzētu padomāt," sacīja Krīgers un norādīja, ka daudzos gadījumos manāma arī darbības imitācija.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda viedokli, ka valdības rīcības plānā ir vairākas apsveicamas idejas, taču tajā pašā laikā ir jautājumi, kuriem nepieciešams risinājums. "Gadiem netiek pildīts spēkā esošais Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums. Ja mēs nenodrošinām bāzi, kā mēs varam runāt par inovācijām un sniegumiem?" retoriski vaicāja Vanaga.

Uzņēmējs Normunds Bergs piebilda, ka pēdējā laikā daudz tiek runāts par informācijas tehnoloģijām, taču, viņa ieskatā, valstī pietrūkstot "saimnieka", kas uzraudzītu šos procesus. "Šobrīd viss, kas tiek būvēts, ir uz feodālisma principiem, neredzot, kā tas viss strādās kopā," kritizēja uzņēmējs. Kā piemēru Bergs minēja e-parakstu, aicinot ministrus no pirmā jūnija pārtraukt lietot tintes pildspalvas, tā vietā dokumentus parakstot ar elektronisko parakstu. Tāpat viņš atgādināja par oficiālo e-pasta adresi, par kuru tiekot diskutēts 15 gadus. "Tur naudu nevajag, infrastruktūra ir, nepieciešamas vien nelielas izmaiņas normatīvajos aktos. Bet tā vietā notiek diskusijas par bankveida elektronisko adresi, kas prasīs piecus gadus [tās ieviešanai]," uzsvēra Bergs. Viņš arī aicināja valdībai veltīt lielāku uzmanību, lai uz zināšanām balstīto olimpiāžu dalībniekiem nauda nav jāubago. "Tas grauj valsts prestižu," domā Bergs.

Sanāksmes dalībnieki apstiprināja izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes nolikumus.

Jau ziņots, ka šīs nedēļas laikā vēl plānots precizēt valdības rīcības plānu, lai nākamnedēļ tuvotos tā pabeigšanai. Papildus ir sagatavots jauns dokuments par valdības prioritāriem virzieniem tautsaimniecības attīstībai.