Latvijas Zvērināto notāru padomes ierosinātā un Tieslietu ministrijas (TM) virzītā reforma radīs valsts budžeta līdzekļu pārdali par labu notāriem, kas ik gadu no nekustamo īpašumu pārdošanas darījumiem atlīdzībās saņemtu aptuveni deviņus miljonus eiro, kas būtu garantēts ienākums bezkonkurences apstākļos. Savukārt kopējais budžeta ieņēmumu samazinājums pārsniegtu 17 miljonus eiro, uzskata Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA).
NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds šodien preses konferencē norādīja, ka nevalstiskās organizācijas aicinās uz tikšanos tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (VL-TB/LNNK), lai klātienē uzklausītu argumentus, kāpēc un kā interesēs tiek virzīta šī reforma.
Advokātu biroja "Glimstedt un partneri" pārstāvis Ivars Pommers sacīja, ka, īstenojot šo reformu, ar valsts atbalstu tiktu radīts monopols vienai profesijai - notāriem.
Ņemot vērā, ka kopējie ienākumi budžetā no 2% apmērā noteiktās valsts nodevas par nekustamo īpašumu darījumiem veido aptuveni 35 miljonus eiro gadā, tad 0,5% atlīdzība notāriem nozīmētu garantētus ienākumus aptuveni 8-9 miljonus eiro gadā.
Grīnvalds uzsvēra, ka NNĪAA kategoriski iebilst pret plānoto reformu, un norādīja, ka nav pieņemami mainīt likumus tikai tādēļ, lai apmierinātu vienas atsevišķas grupas intereses.
"Netiek ņemts vērā, ka reforma apdraudēs nekustamo īpašumu nozares attīstību, mazinās mājokļu pieejamību, samazinās ārvalstu investīciju pieplūdumu un ar jaunu nodevu radīs papildu finanšu un birokrātijas slogu īpašumu pārdevējiem un pircējiem," skaidroja Grīnvalds.
Pommers sacīja, ka reforma plāno pārveidot labi strādājošu sistēmu bez būtiskas nepieciešamības. "Tas radīs izmaksu palielinājumu, juridiskus sarežģījumus nopietnos darījumos, funkciju dublēšanos. Reformas pamatā ir tikai vēlme nodrošināt notāriem garantētus ienākumus, bet par to maksās valsts budžets un tirgus dalībnieki," sacīja Pommers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
