VK secinājumi par Krievu salu ir pieņēmumos balstīti, pauž osta  (7)

Projektam esot veikti septiņi auditi, un to ieteikumus osta esot ņēmusi vērā. Divi no pieciem Valsts kontroles ieteikumiem esot veiksmīgi ieviesti un darbojas, lai nodrošinātu projekta funkcionalitāti un sasniegtu projekta mērķi, skaidro ostā.

VK vairāk nekā gada garumā veikusi projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmumus. Kā apgalvo ostas pārstāvji, izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006. gada, VK līdz šim nav vēlējusies pievērst vērību ostas paustajam viedoklim. Ziņojumā izdarītie secinājumi esot balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu sagatavotajā ziņojumā.

Osta uzskata, ka VK ziņojumā paustais viedoklis nav objektīvs un var radīt materiālu kaitējumu Rīgas brīvostas pārvaldei, līdz ar to tiks traucētas tās tiesības izmantot savu mantu tam mērķim, kāds noteikts šai izmantošanai likumā par ostām, kā arī radīts negatīvs noskaņojums sabiedrībā un riski projektā iesaistītajām pusēm, lai pārceltu piesārņojošās kravas uz Krievu salu.

Pretstatā Valsts kontroles viedoklim patlaban nepastāvot tādi apstākļi un nav konstatēti tādi projekta ieviešanas pārkāpumi, lai par ES fondu apguvi atbildīgās institūcijas piemērotu Kohēzijas fonda līdzfinansējuma finanšu korekciju 15% līdz 100% apmērā.

Ostā uzsver, ka projektā paredzētie un no Kohēzijas fonda līdzfinansētie darbi ir pabeigti un visas būves Krievu salā ir nodotas ekspluatācijā līdz 2015. gada 30. decembrim, no būvdarbu līguma summas ietaupot 2 862 285,69 eiro. Projekta attiecināmās izmaksas esot izlietotas par desmit miljoniem eiro mazāk nekā tas tika plānots, savukārt Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir ietaupīts 1,1 miljona eiro apmērā. Projekta termiņš, lai nodrošinātu projekta mērķu un rezultātu rādītāju sasniegšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir pagarināts līdz 2018. gada decembrim. Projekta darbības tiek plānotas, vadītas un uzraudzītas. Osta esot izstrādājusi rīcības plānu un laika grafiku projekta mērķa sasniegšanai.

Kā uzskata Rīgas brīvostas pārvaldē, VK, sagatavojot ziņojumu, neesot ņēmusi vērā, ka lēmums par ostas aktivitāšu pārcelšanu uz Krievu salu tika pieņemts nevis pēc ostas iniciatīvas, bet gan pamatojoties uz Rīgas teritorijas plānojumu 2006. – 2018. gadam, ko Rīgas dome apstiprināja 2005. gadā. Ar minēto plānojumu Andrejsalas un Eksportostas teritoriju lietošanas mērķis tika mainīts uz centra apbūves teritoriju. Tāpat VK neesot ņēmusi vērā faktu, ka projekta realizāciju apgrūtināja situācija, ka Krievu salā būvējamā jaunā infrastruktūra bija nepieciešama jau funkcionējošas stividoru komercdarbības pārcelšanai, kuru ietekmē tirgus un ģeopolitiskā situācija.

Osta nepiekrīt VK viedoklim par 3,8 miljonu eiro izlietošanu neatbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības praksei. Nepamatoti izlietoto līdzekļu apjomā VK esot ieskaitījusi tādus darbus un pakalpojumus, bez kuriem projekta ieviešana nebūtu iespējama – būvdarbu līguma summas robežās veikto izmaiņu izmaksas, projekta ieviešanai nepieciešamo ārpakalpojumu izmaksas, kompensējamā kravu laukuma izveidošanas izmaksas. Ārpakalpojumi un laukuma izbūve nav projekta attiecināmās izmaksas, tām tika izmantots ostas finansējums, uzsver pārvaldē.

Būvdarbu līgumā izmaiņas veiktas, lai izveidotā Krievu salas ostas termināļa infrastruktūra atbilstu stividoru prasītajām, lielākām kravu pārkraušanas jaudām. Izmaiņas būvdarbu līgumā neradīja papildu izmaksas, tās tika veiktas, nepārsniedzot sākotnējo būvdarbu līguma summu – 126 218 817 eiro. Izmaiņas finansētas no līgumā jau sākotnēji iekļautās pasūtītāja rezerves summas, kopumā par 2 369 158 eiro, kas ir nepilnu 2% apmērā no līguma summas. No būvdarbu līguma kopējās summas tikuši ietaupīti 2 862 285,69 eiro. Būvdarbu līgumā veiktās izmaiņas kā pamatotas un būvobjekta efektivitāti un vērtību palielinošas, kā arī veiktas atbilstoši līguma noteikumiem ir vērtētas Valsts kontroles pasūtītā eksperta atzinumā, informē pārvaldē.

Lai saglabātu Rīgas ostas konkurētspēju un vairāk nekā tūkstoti darbvietu, tika paredzēts pārcelt piesārņojošās kravu pārkraušanas operācijas no pilsētas centra uz Krievu salu. Projekta lietderība tika izvērtēta no tehniski ekonomiskā, izmaksu un ieguvumu, kā arī no vides viedokļa. Projekts apstiprināts atbilstošajās Latvijas institūcijās, kā arī to apstiprināja Eiropas Komisijas Konkurences un Reģionālās un pilsētvides politikas ģenerāldirektorāti, uzsver ostā.

Savukārt projekta izmaiņas, kas paredz daļu kravas – ne ogļu kravas – atstāt Eksportostas teritorijas ziemeļu daļā, esot izvērtētas no vides viedokļa, neradot vides situācijas pasliktināšanos salīdzinājumā ar projekta sākotnējo variantu. Iespēja veikt nepiesārņojošas ostu darbības pilsētvidei neizmantojamā Eksportostas teritorijā uz ziemeļiem no jaunā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma tiks paredzēta jaunajā Rīgas pilsētas teritorijas plānojumā. Par projekta izmaiņām esot informēta Eiropas Komisija un ar Eiropas Komisiju panākta vienota izpratne par izmaiņu iespējamību, un saņemta atbilde, ka projekta grozījumi nav nepieciešami. Līdz ar to, cik vien iespējams, mazināti Kohēzijas fonda finanšu korekcijas riski.

Osta nepiekrīt VK viedoklim, ka projekta ieviešanai tā nelikumīgi piesaistījusi ārpakalpojuma sniedzējus, tai pašā laikā norādot, ka projekta komandas sastāvs un slodze nav bijusi atbilstoša šāda apjoma un mēroga projektam, tā bija būtiski mazāka, nekā nepieciešams. Apzinoties to, ka ar esošo resursu kapacitāti tāda apjoma projektu īstenot nav iespējams, jau projekta iesniegumā tika plānota projekta organizācijas struktūra, paredzot atsevišķām – periodiskām vai padziļinātas izpētes funkcijām piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus, tādējādi nodrošinot trūkstošo projekta vadības kapacitāti. Ārpakalpojumu sniedzēji neveica Rīgas brīvostas darbiniekiem noteiktās funkcijas.

Izvērtējot VK sagatavotos ieteikumus, Rīgas Brīvostas pārvalde konstatēja, ka esošajā projekta īstenošanas posmā – neatkarīgi no VK secinātā – divi no pieciem Valsts kontroles ieteikumiem ir veiksmīgi ieviesti un darbojas, lai nodrošinātu projekta funkcionalitāti un sasniegtu projekta mērķi. Brīvostas pārvaldē izstrādāts projekta ilgtermiņa darbību plāns un rīcības plāns, un tie apstiprināti ostas valdē, saskaņoti ar stividoriem un pārējām iesaistītajām pusēm, detalizēti aprakstot izpildāmās aktivitātes, to realizācijas termiņus, ietverot tajos uzraudzības veikšanas robežpunktus un monitoringu.

Līdztekus osta secina, ka, neskatoties uz to, ka izstrādātajā rīcības plānā visas projekta sekmīgai pabeigšanai iesaistītās puses ir definētas, detalizēti aprakstīta katras puses veicamās darbības, to izpildes termiņi un kontrolējošās darbības, VK ieskatā Brīvostas pārvaldei jāizstrādā vēl viens papildu dokuments – komunikācijas plāns. Ņemot vērā Valsts kontroles uzstādījumu, osta sagatavos projekta komunikācijas plānu atbilstoši definētajiem termiņiem.

Projekta izmaksās esot izlietots par desmit miljoniem eiro mazāk, nekā sākotnēji plānots. Tas ostas ieskatā norāda uz to, ka projekta vadība notiek augsti kvalificētu darbinieku un profesionāļu vadībā atbilstoši labas prakses projektu vadības standartiem. Ostas pārvalde nepiekrīt VK ieteikumam saistībā ar pilnīgi jaunas un no izpildaparāta vadības neatkarīgas projekta komandas izveidošanai. Tas ostas ieskatā varētu dot projektam negatīvu pienesumu un radīt neparedzamas sekas tā turpmākai īstenošanai un mērķa sasniegšanai.

Lai nodrošinātu sekmīgu projekta vadību turpmākajos tā posmos, tiks pārskatīts un pilnveidots atbilstoši starptautiski atzītu auditoru ieteikumiem projekta komandas nolikums, amatu apraksti un sadarbības procedūra ar pārējām ostas struktūrām, līdztekus pilnveidojot darījumu pamatojumu dokumentu noformēšanas prasības, tādējādi pastiprinot ostas līdzekļu izlietošanas kontroli.

Kā ziņots, VK ir pabeigusi revīziju Rīgas brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra", kurā secināts, ka netiks sasniegts sākotnēji izvirzītais un projekta pieteikumā uz ES finansējuma apgūšanu noteiktais mērķis, informēja VK pārstāve Zane Švāģere. Savukārt šāda situācija rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro.

Revīzijā konstatēts, ka projekta īstenošanā ir ne tikai pārkāpumi, bet arī vērojams profesionalitātes trūkums. Tā rezultātā Rīgas brīvostai radušās papildu izmaksas trīs miljonu eiro apmērā. Piemēram, vienošanās ar visām iesaistītajām pusēm panāktas tikai pēc projekta īstenošanas un būvniecības darbu sākšanas. Tas prasījis nozīmīgas papildu izmaksas, kuras varēja novērst, ja tiktu nodrošināta savlaicīga komunikācija.

Aptuveni viena miljona eiro zaudējumi radīti, jo vienam no ostas uzņēmumiem ļauts izbūvēt noliktavu teritorijā, par kuru jau iepriekš bija zināms, ka tā būs nepieciešama Krievu salas projekta īstenošanai. Zaudējumi radušies, jo bija jāizmaksā kompensācijas. Uz neprofesionalitāti norādot arī tas, ka no būvniecības darbiem paredzētajiem rezerves līdzekļiem ir samaksāti vismaz 16 946 eiro par tehniskajā projektā un tam pievienotajos aprēķinos pieļautajām kļūdām. Tomēr šīs kļūdas būvniecības darbu veicējam kā pieredzējušam speciālistam būtu vajadzējis atklāt jau pirms būvdarbu sākšanas. Vēl 54 501 eiro ir izlietots par tehniskā projekta pārprojektēšanu atbilstoši novēloti konstatētām jomas atbildīgās institūcijas prasībām.