Iekšlietu ministrijas (IeM) iestāžu rīcībā nav speciāla aprīkojuma, kas ļautu pārtraukt nelikumīgus bezpilota gaisa kuģu lidojumus, taču Valsts policija, izpētot ārvalstu pieredzi, iesaka vairākus tehniskos risinājumus, kas saistīti ar tīklu pielietošanu un no valsts budžeta prasītu aptuveni 180 000 eiro.
Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija slēgtā sēdē ar atbildīgajām institūcijām spriež par bezpilota gaisa kuģu izmantošanas iespējām Latvijas gaisa telpā un pretdarbību pret tiem. IeM atsūtītajā vēstulē parlamenta komisijai teikts, ka Valsts policija izpētījusi ārvalstu kolēģu pieredzi un iesaka vairākus tehniskos risinājumus pretdarbībai pret bezpilota lidaparātiem.
Policija izpētījusi, ka no Lielbritānijas ražotāja par aptuveni 50 000 eiro iespējams iegādāties pneimatiska tīkla palaišanas iekārtu "Sky Wall 100". Tā ir pārnēsājama iekārta, no kuras uz mērķa bezpilota gaisa kuģi notēmē un izšauj kapsulu ar tīklu, kas satver bezpilota lidaparātu. Tāpat tīkls ir aprīkots ar izpletni, lai nosēdinātu noķerto lidaparātu. Šīs iekārtas darbības attālums ir līdz 100 metriem.
Tāpat Valsts policija izpētījusi, ka šobrīd Japānas policija testē risinājumu, kad tiek palaists profesionāls bezpilota lidaparāts ar piestiprinātu tīklu, kurā ieķeras mērķa gaisa kuģa rotori, un tas tiek nosēdināts uz zemes. Šī sistēma ir salīdzinoši vienkārša.
Trešais risinājums ir saistīts ar profesionālu bezpilota gaisa kuģi, kas aprīkots ar tēmēšanas un tīkla palaišanas iekārtu "Sparrowhawk". Ar šo lidaparātu var pietuvoties mērķim, notēmēt un izšaut tīklu, kas aprīkots ar izpletni. Tīkla palaišanas iekārtas darbības attālums ir līdz 20 metriem. Bezpilota gaisa kuģa darbības attālums ir līdz 1,5 kilometriem, bet lidojuma ilgums līdz 45 minūtēm. Arī šo sistēmu ražo kāda Lielbritānijas kompānija, un tās aptuvenā cena ir 130 000 eiro.
IeM informē, ka otro un trešo risinājumu prototipus testējot Latvijas bezpilota gaisa kuģu ražotājs "Drone Technology", kas piedāvā arī bezpilota gaisa kuģus aprīkot ar termālajām un optiskajām kamerām.
IeM vēstulē parlamenta komisijai arī norāda, ka tiesiskais regulējums par bezpilota lidaparātu lidojumiem Latvijā ir novecojis, jo šādas ierīces var izmantot teroristu uzbrukumiem, spiegošanai, militāra rakstura darbībām, personu izsekošanai, kontrabandai, turklāt, rodoties tehniskām ķibelēm, šāds lidaparāts var uzkrist cilvēkiem uz zemes.
Ņemot vērā iepriekšminēto, šogad 30. martā valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti jauni noteikumi, kas reglamentēs kārtību, kādā veicami šādu lidaparātu lidojumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
