LB prezidents: veselības aprūpe šobrīd ir pieejama tikai Latvijas turīgākajiem cilvēkiem  (184)

Raidījumā, kurā tika diskutēts par veselības reformām, piedalījās veselības ministrs Guntis Belēvičs, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, ekonomists, jurists un partijas "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētājs Juris Pūce, Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, kā arī ģimenes ārsts no Jēkabpils, Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Lonards Augusts.

Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas (LB) prezidents, uzreiz raidījumā pauda, ka studijā ir uzaicināts tāpēc, lai "nedotu iespēju Kera kungam stāstīt nepatiesību". Keris pauda sašutumu par Rimšēvica izteikumiem, liekot viņam skaidrot, kādu nepatiesību tad viņš taisoties raidījumā klāstīt. "Par to, ka Latvijas Banka vēlas samazināt veselības nozares finansējumu," uzsvēra Rimšēvics.

LB prezidents skaidroja, ka bankas priekšlikums ir apskatīties, kāda šobrīd ir veselības aprūpes sistēma. "Tieši banka reformu rezultātā piedāvās papildus 300 miljonus eiro veselības nozarei," uzsvēra Rimšēvičs.

"Latvijas iedzīvotāji pēdējos 25 gados dzīvo katru dienu ar pārliecību, ka Latvijas valstī ir bezmaksas veselības sistēma. Noteikti pie televizoriem daudzi tagad smīn," uzsvēra LB prezidents. Viņš norādīja, ka nevienam nav bijusi drosme līdz šim pateikt, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos. "Beidzot ir pienācis brīdis, pateikt to, ko valsts nav spējusi pateikt. Latvijā līdz ar valsts apmaksāto veselības aprūpi pastāv maksas medicīna." Tāpat viņš raidījumā atgādināja, ka daudzi cilvēki to nespēj atļauties.

"Veselības aprūpe, es atvainojos, šobrīd ir pieejama tikai Latvijas turīgākajiem cilvēkiem," uzsvēra Rimšēvičs. "Šobrīd ir svarīga katra diena," par veselības aprūpes sistēmas reformām pauda LB prezidents. Viņš uzsvēra, ka tās ir nepieciešamas pēc iespējas ātrāk. Rimšēvičs aicināja valdību beidzot norādīt, cik veselības aprūpē kas maksās, kā arī to, ko tad Latvijas budžets ir spējīgs "pavilkt" veselības nozarē.

"Ir lietas, ko mēs nespējam nofinansēt. Latvijas valdībai beidzot ir izšķiršanās - atņemt finansējumu ceļiem vai Bruņotajiem spēkiem, vai kultūrai un ekonomikai," pauda Rimšēvičs. Viņš norādīja, ka beidzot Latvijā ir jāpanāk obligātā veselības apdrošana, kā tas ir citās 16 Eiropas Savienības valstīs.

Savukārt ģimenes ārsts no Jēkabpils un Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Lonards Augusts aicināja valdību valdību neaizmirst, ka visa pamatā ir cilvēks.

"Jūs esat aizmirsuši, ka visa pamatā ir pacients! Ja pacientam ir februārī konstatētas aizdomas uz vēzi, bet viņu var izmeklēt tikai novembrī, par ko var būt runa," uzsvēra Augusts.

"Man jāsaka paldies, ka beidzot Latvijas valdība ir pamodusies kā princese no ziemas miega," runājot par nepieciešamajām reformām veselības nozarē, raidījumā pauda ģimenes ārsts no Jēkabpils, Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Lonards Augusts.

Vēstīts, ka otrdien apstiprinātajā valdības rīcības plānā nav paredzēts konkrēts finansējuma pieaugums no iekšzemes kopprodukta (IKP) veselības aprūpes budžetam. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sasauks ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par neuzticības izteikšanu premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Kā pastāstīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, neuzticības izteikšana ir nopietns lēmums un tas vispirms ir jāapstiprina arodbiedrības padomē. Šāda sēde varētu tikt sasaukta tuvākajā laikā.

Tāpat Keris pauda, ka arodbiedrība pēc padomes sēdes aicinās Saeimu izlabot "pieļauto kļūdu un tad paskatīsimies, ko Saeima atbildēs".

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien akceptēja valdības rīcības plānu un tā pielikumu par prioritārajiem uzdevumiem tautsaimniecības attīstībai.

Pagājušajā piektdienā, Kučinskim tiekoties ar veselības nozares arodbiedrībām, tika izskatīti priekšlikumi valdības rīcības plānam. Tomēr, neskatoties uz to, ka nozare pauda atbalstu plānā iekļautajām rīcībām, tajā netika iekļauts punkts par finansējuma pieaugumu no IKP, kas raisīja neapmierinātību.

Mediķu arodbiedrība pirmdien pieņēma lēmumu valdībai izvirzīt kompromisa variantu par finansējuma palielināšanu veselības nozarei. Kompromisa variants paredzēja, ka nozares finansējums nākamgad sasniedz 3,2% no IKP, bet 2018. gadā - 3,5% no IKP.

Iepriekšējais variants, kas 10. martā tika apstiprināts Veselības aprūpes nozares apakšnozares sēdē, paredzēja, ka 2018. gadā finansējumam veselības aprūpei vajadzētu būt 4,3% no IKP. Kā jau iepriekš norādīja LVSADA, šogad finansējums veselība aprūpei ir 3% no IKP.

Tikmēr premjers pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes skaidroja, ka veselības aprūpes nozarei nākotnē tiks plānots finansējums, kas būs atbilstošs paredzētajai reformai un jaunajam finansējuma modelim. Kučinskis uzsvēra, ka tiks izveidots reformas plāns, nozares finansējuma modelis un tad tiks piedāvāts modelim atbilstošs finansējums. Pašlaik, saucot konkrētus skaitļus, tiktu apgrūtināta reformas veidošana, teica Kučinskis.

Viņš gan atgādināja, ka reformas sākumam tiks paredzēti 35 miljoni eiro, bet par pārējo finansējumu varēs runāt vēlāk.