Lai nodrošinātu personas, piemēram, liecinieka, piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja tā bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc procesa virzītāja aicinājuma, var piemērot piespiedu atvešanu, teikts Kriminālprocesa likumā.
Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka krimināllietu izskatīšanas ilguma neliels samazinājums ir skaidrojams ar aizvien plašāku piespiedu atvešanas kā procesuālā piespiedu līdzekļa izmantošanu, kā arī ar Valsts policijas 2014. gadā veiktajām papildu darbībām.
Pašlaik Valsts policija, saņemot tiesas vai prokurora lēmumu par personas piespiedu atvešanu, pēc iespējas īsākā laikā noskaidro, vai persona ir sastopama lēmumā norādītajā adresē. Ja persona tajā nav sastopama, policija iespēju robežās veic pasākumus, lai noskaidrotu cilvēka uzturēšanās vietu. Ja to nav iespējams noskaidrot, policija par to savlaicīgi informē tiesu. Veicot lēmumā norādītās adreses pārbaudi un konstatējot, ka persona tajā ir sastopama, likumsargi cilvēku informē, ka tiesa ir uzdevusi veikt konkrētās personas piespiedu atvešanu uz tiesu.
IeM norāda, ka vairums personu, par kurām ir pieņemts lēmums par piespiedu atvešanu, no rīta ir sastopamas savā dzīvesvietā, bet uz piespiedu atvešanas laiku nav sasniedzamas. Tāpēc IeM piedāvāja paplašināt likumā "Par policiju" paredzēto policista kompetenci, proti, ar tiesībām, ja nepieciešams, nogādāt personu policijas iestādē, kur viņu varēs turēt līdz nogādāšanai uz tiesu vai prokuratūru, bet ne ilgāk kā četras stundas.
Likumā arī noteikts deleģējums valdībai noteikt kārtību, kādā veicama policijas iestāžu ēku un publisku vietu videonovērošana. Objektos, kuros Valsts policija veic savus uzdevumus un izmanto stacionārās videonovērošanas iekārtas, par videonovērošanu brīdinās ar informatīvajām zīmēm.
Tāpat valdībai deleģēts noteikt kārtību, kādā notiek novērošanas rezultātā iegūto datu apstrāde – reģistrēšana, glabāšana, sakārtošana, izmantošana un dzēšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
