Krievijas specdienesti ar šantāžas palīdzību Latvijas iedzīvotājus vervējuši Krievijā  (110)

Latvijas iedzīvotāju vervēšana notikusi Krievijā, jo tur, izmantojot šantāžu vai manipulējot ar viņu iespējām darboties Krievijas teritorijā, ir lielāka varbūtība panākt personas piekrišanu sadarboties. Drošības policija secinājusi, ka arī turpmāk Krievijas specdienesti koncentrēsies uz vervēšanas mēģinājumiem ārpus Latvijas.

Kopumā pārskata periodā ārvalstu izlūkdienesti turpinājuši organizēt pret Latviju vērstas izlūkošanas aktivitātes. Visaktīvāk izlūkošanas darbības pret Latviju veikuši Krievijas specdienesti, īpaši Federālais drošības birojs (FSB). Drošības dienests paredz, ka ārvalstu specdienestu naidīgās aktivitātes nemazināsies un arī turpmāk radīs nozīmīgus draudus Latvijas drošībai.

Krievijas, tāpat kā citu ES un NATO neietilpstošo valstu specdienesti, 2015. gadā lielāko interesi izrādījuši par sabiedriski-politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī. Lai iegūtu vēlamās ziņas, ārvalstu specdienesti dažādos veidos centušies iegūt informācijas avotus, kā arī ietekmes pozīcijas sev vēlamu lēmumu pieņemšanai. Tendence, visticamāk, būs vērojama arī turpmāk, pārskatā min Drošības policija, vienlaikus norādot, ka 2015. gadā Krievijas specdienesti aktīvāk nekā iepriekš iztaujājuši Latvijas iedzīvotājus, kuri devušies uz Krieviju.

Savukārt līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākajiem Krievijas specdienestu vervēšanas riskiem pakļautas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas. Drošības dienests skaidro, ka amatpersonām ir pieeja aizsargājamai informācijai un svarīga loma lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpat vervēšanas riskiem īpaši pakļauti bijuši valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju pārstāvji.

Paaugstinātiem pretizlūkošanas riskiem pakļauti arī kontrabandas pārvietošanā no Krievijas uz Latviju iesaistītās personas. Drošības policija skaidro, ka kontrabanda Krievijas pusē praktiski nav realizējamas bez Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieku kontroles un piekrišanas, kas padara kontrabandistus un organizētās noziedzības pārstāvjus viegli ietekmējamus.

Vienlaikus pērn Krievijas specdienesti interesējušies par sadarbību ar Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītājiem Latvijā, kā arī bijušajiem PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekiem. Tāpat kaimiņvalsts specdienesti turpinājuši meklēt sadarbības iespējas ar personām, kuras ir disponētas uz Krievijas sludināto ideoloģiju. Visticamāk, arī šī tendence būs aktuāla arī turpmāk, secinājusi Drošības policija.

2015. gada pārskatā Drošības policija pievēršas arī strīdīgajiem Krimināllikuma grozījumiem. Dienests norāda, ka grozījumus Krimināllikumā Latvijas valsts drošības iestādes izstrādājušas ar mērķi stiprināt pretizlūkošanas pasākumu efektivitāti. Drošības policija skaidro, ka grozījumi Krimināllikumā paredz paplašināt valsts drošības iestāžu spējas vērsties pret naidīgām ārvalstu izlūkdienestu aktivitātēm ar krimināltiesiskām metodēm, un tas var būtiski ietekmēt turpmāko pretizlūkošanas efektivitāti. Vēl pērn Drošības policija stingrāk izvērtējusi personu un komersantu atbilstību darbam ar valsts noslēpuma objektiem. Turklāt saistībā ar naidīgu izlūkošanas aktivitāšu intensitāti pret Latviju, tā uzskata, ka nacionālajai drošībai kritiski svarīgi arī turpmāk stiprināt valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu. Tātad liedzot piekļuvi aizsargājamai informācijai tām personām, kuru spēja to aizsargāt ir pamatoti apšaubāma.