DP: 'Sputnik' būs galvenais Krievijas propagandas kanāls latviešu valodā  (34)

Drošības policija norādījusi, ka tieši "Sputnik" Latvijas versijas izveide uzskatāma par nozīmīgāko Krievijas informatīvās ietekmes aktivitāti Latvijā.

"Par Krievijas stratēģiskajos dokumentos deklarētā mērķa – veicināt vajadzīgās informācijas izplatīšanu ārvalstīs – spilgtāko izpausmi pagājušajā gadā kļuva Krievijas valsts informācijas aģentūras "Rossija segodņa" centieni izveidot pārstāvniecību Latvijā. Neraugoties uz atteikumu reģistrēt šo pārstāvniecību (šis lēmums ir pārsūdzēts tiesā), aģentūra pārskata periodā turpināja darbu pie informatīvās platformas "Sputnik" Latvijas versijas izveides, kas rezultējās tās darbības uzsākšanā 2016. gada februārī," skaidro Drošības policija, norādot, ka pastāv pamatotas bažas par aģentūras patiesajiem mērķiem. Bažas rada tās nolikumā definētie mērķi, starp kuriem arī ir minēta "Krievijas valsts varas orgānu nodrošināšana ar operatīvu informāciju par sociāli-ekonomisko un politisko stāvokli Krievijā un ārvalstīs".

Drošības policija skaidro, ka šāds uzdevums demokrātiskās valstīs parasti tiek deleģēts specdienestiem, nevis masu saziņas līdzekļu veidotājiem. Plašsaziņas līdzekļu uzdevums ir informēt sabiedrību, nevis vākt informāciju varas iestāžu labā. Līdz ar to šāda funkcija norādot, ka "Sputnik", visticamāk, nav uzskatāms par resursu, kura mērķis ir nodrošināt dažādu viedokļu objektīvu atspoguļojumu, bet gan par instrumentu Krievijas ārpolitisko mērķu sasniegšanai.

Par "Sputnik" Latvijas versijas izveides kuratoru izvēlēta pirms tam ar Latvijas plašsaziņas līdzekļu vidi nesaistītā Tatjana Kirillova. Tieši viņa reģistrējusi pārstāvniecību un piedalījusies platformas darbinieku atlasē. "Šīs propagandas resursu darbinieku rekrutēšanu vadīja aģentūras pārstāve, Krievijas pilsone Liāna Minasjana, " atklāj Drošības policija. Saskaņā ar Drošības policijas rīcībā esošo informāciju Minasjana uzskatāma arī par "Sputnik" Latvijas versijas redaktori.

Līdz ar Minasjanu "Sputnik" Latvijas versijas darbību nodrošina arī Kirillova, kura koordinē šīs platformas darbu Latvijā, kā arī neliels skaits "štata" un "ārštata" autoru, tulki un atsevišķi konsultanti, minēts drošību sargājošās iestādes darbības pārskatā par 2015. gadu.

Drošības policija noskaidrojusi, ka vairāki "Sputnik" materiālu autori publicējas ar pseidonīmu un cenšas slēpt savu saikni ar šo platformu. Tā skaidro, ka tas varētu būt saistīts gan ar centieniem izvilināt informāciju, slēpjot tās patieso interesentu, gan ar nevēlēšanos diskreditēt sevi Latvijas žurnālistu vidē. Vienlaikus Drošības policija norāda, ka saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju no "Sputnik" Latvijas versijas veidotāju piedāvājuma iesaistīties šīs platformas darbībā atteikušies vairāki Latvijas žurnālisti.

Salīdzinot ar citām Krievijas informatīvajām platformām, kas darbojas Latvijā, "Sputnik" Latvijas versijas auditorija ir ne tikai iedzīvotāji, kas ikdienā patērē gan krievu, gan latviešu valodā informējošos medijus un platformas. Tādējādi "Sputnik" Latvijas versijas pirmajos darbības mēnešos vērojamas atšķirības latviešu un krievu valodas versiju saturā, secinājusi Drošības policija. Proti, katrai auditorijai uzsvērti tie vēstījumi, kuri varētu gūt lielāku atbalstu. Piemēram, latviešu versijā īpaši akcentēta informācija, kas atbilst Krievijas vēstījumam par "Latviju kā neizdevušos valsti", savukārt krievu valodas versijā kultivēts mīts par "mazākumtautību tiesību neievērošanu".

Drošības policija uzsver, ka rūpīga vēstījumu atlase atbilstoši auditorijas gaidām ir Krievijas propagandas raksturīga pazīme.

Savukārt, salīdzinot ar retranslētajiem Krievijas televīzijas kanāliem, Latvijā bāzētajām Krievijas atbalstītājām informatīvajām platformām ir neliela auditorija. Taču Drošības policija skaidro, ka tās, visticamāk, ir veidotas kā ilgtermiņa projekti, no kuriem Krievijas interesēm atbilstoši rezultāti tiek sagaidīti ilgākā laika posmā. Līdz ar to šo platformu ietekme uz Latvijas informatīvo telpu jāvērtē ilgtermiņā, ne tikai šī brīža perspektīvā.