"Kāpēc gan nevarētu būt pieejami šie dokumenti uz visiem laikiem un kāpēc nevarētu ļaut šiem cilvēkiem pastāstīt, kā notika, kāpēc tā notika?" minēja Lasmane.
No viņas teiktā noprotams, ka VDK dokumentos lielākā daļa cilvēku ir tādi, kas neko nav teikuši vai darījuši, un nemaz neapzinās, ka ir pieskaitīti pie ziņotājiem. Viņa nezinot nevienu, kas palicis ar kādu lielu nozīmi.
Lasmane norādīja, ka cilvēki bija "nolikti uz ceļiem", jo tāda bija vara – tai vajadzēja valdīt pār vergiem un, ja cilvēki negribēja tādi būt, tad bija vai nu otrs jānodod vai jāsēž cietumā.
"Tāda bija tā sistēma. Jāizgaismo tā sistēma, lai mēs viņu redzam, lai nekad mūžā par tādu sistēmu vairs nevēlam un sev to neizvēlamies," uzskata Lasmane.
Savulaik viņa centusies diskusiju sākt ar diezgan radikālu soli – Lasmanei 1994. gadā tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, bet 1995. gadā viņa to atgrieza. Strādājot Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā ar čekas dokumentiem, viņa redzēja, ka ordeni deva vairākiem cilvēkiem, kuriem bija aģentu kartītes.
Lasmane aicināta pie Valsts prezidenta un viņš jautājis, vai viņa var nosaukt šos cilvēkus. Viņa teikusi, ka var, bet nedrīkst, jo ir parakstījusies par neizpaušanu.
"Visi bija sašutuši, un neviens nezināja, ko darīt. Tā jau tas ir. Un vēl tagad nezinām, ko darīt. Nav nekas jādara, vienkārši viņiem pašiem jāpasaka, kā tas gadījās. Čekas paņēmieni bija tik šausmīgi, un ja viņi to pateiktu, tad mēs redzētu, kā darbojās tā sistēma. Kas tā bija par sistēmu un kādi bija tie paņēmieni," aicināja Lasmane. Viņa norādīja, ka "tie cilvēki ir absolūti nevainīgi".
"Sistēma kā tāda spīdzināja cilvēkus un iebiedēja. Tam pašam manam nodevējam, kurš bija vienīgais dēls saviem vecākiem, vecāki trīcēja par viņu un viņš par saviem vecākiem. Viņš jau man atzinās un pastāstīja, kā viņu savervēja, tikai viņš nevarēja pateikt, ka viņš mani izspiegoja. Spīdzinot viņu savervēja, un tā bija ar daudziem cilvēkiem. Es nevainoju cilvēku par to, ka viņam ir kartīte. Bet es gribēju pārrunas tieši sistēmas dēļ," norādīja Lasmane.
Lasmane dzimusi 1925. gada 28.jūlijā un PSRS režīma laikā arestēta trīs reizes - 1946. gadā 21 gada vecumā, tad 1970. un 1983.gadā. Lasmane tikusi arestēta par nacionālo partizānu atbalstīšanu, pretpadomju un reliģiskas literatūras izplatīšanu, pretpadomju aģitāciju. Kopumā apcietinājumā Lasmane pavadījusi 14 gadus - gan Sverdlovskas apgabalā, gan Mordovijā, gan arī Latvijā.
Lasmane Latvijā atgriezās 1987. gadā, bet 1993.-2000. gadā strādāja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā. 1994.gadā Lasmane apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, taču 1995.gadā viņa atdeva apbalvojumu atpakaļ, norādot uz to, ka saņēmēju vidū ir čekas kartītēs minēti cilvēki.