Nav neviena iemesla Stambulas konvencijas parakstīšanai, pārliecināta TM  (16)

"Ņemot vērā juridiskajā analīzē par Stambulas konvencijas iespējamo ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu norādītos secinājumus un izteiktos priekšlikumus, secināms, ka Latvijai nevajadzētu parakstīt Stambulas konvenciju," vēstīts tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) parakstītajā informatīvajā ziņojumā.

"No juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam – Satversmei. Līdz ar to Latvijai nevajadzētu parakstīt šo Konvenciju," norādīts ziņojumā.

TM ieskatā, vienpusējās deklarācijas iesniegšana, kā to izdarījusi Polija un Lietuva, juridiski stabilas garantijas nesniedz.

Tāpat ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka, ja "Latvija pievienosies Stambulas konvencijai, tad likumdevējs būs atcēlis vienu no svarīgākajām pamattiesībām Latvijā – vienlīdzību likuma priekšā, "a priori" padarot vīriešu diskrimināciju (tātad, diskrimināciju pēc bioloģiskā dzimuma) par leģitīmu, turklāt bez jebkāda racionāla pamata".

Stambulas konvencija klaji ignorē gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā, skaidrots ziņojumā, "Turklāt netiek ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem".

Kā vēstīts, juridisko analīzi par Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvenciju veica Ingas Kačevskas birojs. Atzinuma noslēgumā kā autore norādīta juriste Baiba Rudevska. Izpildot valdības uzdevumu veikt analīzi par konvenciju, līgumu ar biroju slēdza TM. Analīze izmaksājusi 3000 eiro.

Biroja veiktajā juridiskajā analīzē teikts, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam - Satversmei. Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.

Sociālajos tīklos un arī plašākā mediju telpā pausta kritika saistībā ar šo analīzi. Pēc juridiskās analīzes publicēšanas savu atbalstu konvencijai izteica labklājības ministrs Jānis Reirs (V), kā arī premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).

Iepriekš tika pausts, ka valdība atbalstīs daļēju Latvijas pievienošanos Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvencijai un plāno pievienot Latvijas parakstam atsauci, ka mūsu valsts atbalsta konvenciju vien tik tālu, cik tā nav pretrunā ar Satversmes normām.

Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības.

Vairāk par konvenciju iespējams izlasīt šeit.