Par spīti Rasnača iebildumiem valdība vienojas virzīt parakstīšanai Stambulas konvenciju  (169)

Diskutējot par Stambulas konvenciju, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) norādīja, ka "Latvijai nav nekādas nepieciešamības pievienoties tai". Nav pamata uzskatīt, ka Latvija, nepievienojoties konvencijai, neturpinās darbu pie vardarbības pret sievieti izkaušanu, uzsvēra tieslietu ministrs.

Tikmēr labklājības ministrs Jānis Reirs (V) pauda pretēju viedokli. "Diemžēl mēs esam vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas nav parakstījusi konvenciju. Līdz ar to mēs ne tikai Eiropai, bet arī saviem cilvēkiem sūtām signālus, ka mums šīs vērtības neinteresē," sēdes laikā skaidroja Reirs.

2015. gada nogalē nevalstisko organizāciju teica, ka ierēdņi nav spējīgi veikt Stambulas konvencijas juridisko analīzi, tādēļ tika dota iespēja šo analīzi veikt speciālistiem, taču tā vietā saņemta nekvalitatīva analīze, pauda labklājības ministrs.

Labklājības ministrija (LM) norādījusi uz vairākām neatbilstībām juridiskajā analīzē. Kā skaidroja Reirs, tā ir tendencioza un balstīta uz Krievijas propagandas avotiem.

Stambulas konvencija nav sazvērestība pret Latviju, bet gan starptautisks līgums, norādīja labklājības ministrs.

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) aicināja pievienoties konvencijai. Viņš uzsvēra, ka ir būtiski, ka konvencija strādā ne tikai kā juridiski saistošs dokuments, bet tas arī dos iespēju Latvijai sadarboties ar neatkarīgu ekspertu grupu.

Ministru kabineta sēdē piedalījās arī tiesībsargs Juris Jansons. Viņš ministriem atgādināja, ka Latvija jau šobrīd starptautiskajiem partneriem ir apliecinājusi savu gatavību pievienoties Stambulas konvencijai. Šāda valsts apņemšanās pausta janvārī ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas sesijā, kurā vērtēja Latvijas uzņemtās cilvēktiesību saistības un paveikto tajās.

"Tās diskusijas, kas uzvirmojušas šobrīd, ir drīzāk kaut kas pazudis tulkojumā, es tā teiktu," secināja Jansons, piebilstot, ka līdz šim gan nav pietiekami sabiedrībai skaidrots par terminiem, kas ietverti konvencijā, piemēram, "sociālais dzimums". Viņš uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībai ir jāskaidro, kas tas ir un ko tas nozīmē.

Resursu centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce, kura sēdē pārstāvēja vairāk nekā 10 Latvijas nevalstiskās organizācijas, skaidroja, ka fakts, ka juristu birojs, kurš veica konvencijas juridisko analīzi, ir izvēlēts nevis pēc kompetences, bet pēc tieslietu ministra ideoloģijas, rada bažas, vai ir iespējams Rasnačam uzticēties.

Lāce aicināja ne tikai parakstīt Stambulas konvenciju, bet arī lūdza premjerministru Māri Kučinski (ZZS) izvērtēt Rasnača atbilstību amatam.

Savukārt biedrības "Asociācija Ģimene" pārstāve Elīna Kārkla vērsa uzmanību, ka arī neatbalsta vardarbību pret sievietēm, taču uzskata, ka Stambulas konvencija "ir balstīta radikālā feminismā". Viņa organizācijas vārdā pauda, ka nevēlas dzīvot sabiedrībā, kur vīriešiem būs bail pasniegt roku sievietēm, lai palīdzētu.

Par to, ka valdība vienosies virzīt parakstīšanai Stambulas konvenciju, nebija ne mazāko šaubu, tāpēc būtu iespējams iztikt bez TM pasūtītās juridiskās analīzes, pēc valdības sēdes pauda premjerministrs Kučinskis.

Viņš piekrita, ka šī analīze vairāk izskatoties pēc politiskas, nevis juridiskas. Tāpat premjerministrs uzsvēra, ka atbalsta konvencijas ratificēšanu.

Savukārt, komentējot plašās diskusijas ap konvenciju, Kučinskis norādīja, ka "šīs diskusijas bija zināmā vērā vērtīgas". Viņš gan prognozēja, ka diskusijas par konvenciju turpināsies arī Saeimā.

Valdība otrdien skatīja Labklājības ministrijas konceptuālo ziņojumu par konvenciju, kurā izvirzīts priekšlikums valstij pievienoties Stambulas konvencijai. Savukārt Tieslietu ministrija (TM) iesniedza izskatīšanai informatīvo ziņojumu, kurā pausts, ka "no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums".

Valsts pievienojas konvencijai, to parakstot un ratificējot. Parakstot konvenciju, valsts izrāda savu interesi kļūt par līguma dalībnieci, taču vēl pilnībā neuzņemas saistības par konvencijas nosacījumu izpildi.

Savukārt, ratificējot konvenciju, valsts pauž savu piekrišanu šī līguma saistībām, kā arī uzņemas pienākumu ievērot un pildīt līguma prasības. Pievienojoties konvencijai, valstij nav burtiski jāpārņem visi tās panti savos normatīvajos aktos.

Konvencijas būtība ir nepieļaut vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm nekādā formā un veicināt radikālas pārmaiņas, lai risinātu šo nopietno cilvēktiesību pārkāpumu.

Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu parakstīs labklājības ministrs. Valdība vienojās, ka, parakstot konvenciju, tiks pievienota īpaša deklarācija, kurā atrunā konvencijas principu atbilstību Satversmei.

Plānots, ka līdz 2018. gadam konvenciju varētu ratificēt.

Ziņots, ka Stambulas konvencija un tās TM pasūtītā juridiskā analīze rosinājusi sabiedrībā virkni diskusiju. Piemēram, bijusī Satversmes tiesas tiesnese Kristīne Krūma pauda, ka juridiskajā analīzē ir pasūtīts viens konkrēts viedoklis no ministrijas. TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs skaidroja, ka ar Ingu Kačevsku ministrijai bijusi "ļoti liela iepriekšēja pieredze un sadarbība", savukārt Baiba Rudevska, kas veica analīzi, "bija jau savu viedokli iepriekš paudusi sociālajos tīklos, un mēs gribējām divus pretējus viedokļus - Rudevskas ideoloģija bija skaidra".

Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, vērtējot TM pasūtīto juridisko analīzi, atzina, ka ministrija un tieslietu ministrs Rasnačs ir "sapinušies meistarībā".

Kā vēstīts, juridisko analīzi par Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvenciju veica Ingas Kačevskas birojs. Atzinuma noslēgumā kā autore norādīta juriste Baiba Rudevska. Izpildot valdības uzdevumu veikt analīzi par konvenciju, līgumu ar biroju slēdza TM. Analīze izmaksājusi 3000 eiro.

Biroja veiktajā juridiskajā analīzē teikts, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam - Satversmei. Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.

Sociālajos tīklos un arī plašākā mediju telpā pausta kritika saistībā ar šo analīzi. Pēc juridiskās analīzes publicēšanas savu atbalstu konvencijai izteica labklājības ministrs Jānis Reirs (V), kā arī premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).

Iepriekš tika pausts, ka valdība atbalstīs daļēju Latvijas pievienošanos Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvencijai un plāno pievienot Latvijas parakstam atsauci, ka mūsu valsts atbalsta konvenciju vien tik tālu, cik tā nav pretrunā ar Satversmes normām.

Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības.

Vairāk par konvenciju var lasīt šeit.