Tiesībsargs: Latvija jau devusi signālu, ka pievienosies Stambulas konvencijai  (47)

Šāda valsts apņemšanās pausta janvārī ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas sesijā, kurā vērtēja Latvijas uzņemtās cilvēktiesību saistības un paveikto tajās.

ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata (UPR) 2. cikla ietvaros 26. janvārī Latvijai citas valstis sniedza ieteikumus cilvēktiesību jomas uzlabošanā. Cita starpā bija arī rekomendācijas ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb plašāk pazīstamu kā Stambulas konvenciju.

Par 74 saņemtām rekomendācijām, tajā skaitā attiecībā par Stambulas konvencijas ratifikāciju, Latvija jau 28. janvārī UPR sesijā ir paudusi atbalstu, proti, ir devusi nepārprotamu signālu starptautiskai sabiedrībai par apņemšanos šīs rekomendācijas ieviest.

UPR darba grupas februāra ziņojuma projektā par Latviju norādīts, ka Latvijas valsts interaktīvā dialoga laikā ir paudusi, ka tā apņemas pievienoties Stambulas konvencijai līdz 2018. gadam.

"Ir neizprotama šāda valdības rekcija – ANO stāstīt un apņemties vienu, bet šeit Latvijā uz vietas stāstīt ko citu," uzskata tiesībsargs Juris Jansons. "Kurus valdība šobrīd māna? Protams, sabiedrībai var rasties jautājums, kāpēc starptautiskā dokumentā, kas stiprina sieviešu aizsardzību pret vardarbību, cita starpā parādās sociālais dzimums."

Tiesībsarga birojs vērš uzmanību, ka valdības delegācijā, kas janvārī piedalījās UPR interaktīvajā dialogā un saņemto rekomendāciju sākotnējā pieņemšanā, bija arī Tieslietu, Labklājības, Ārlietu, Iekšlietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes un citu institūciju pārstāvji.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM) ir sagatavojusi informatīvu ziņojumu par Stambulas konvenciju, secinot, ka Latvijai to nevajadzētu parakstīt. Izvērtējumu ārpakalpojumā veica Ingas Kačevskas birojs.