Ne esošā Saeima, ne nākamā Saeima neratificēs starptautisko vienošanos pret vardarbību pret sievietēm jeb Stambulas konvenciju, otrdien pēc valdības sēdes pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA).
Viņaprāt, Saeima neratificēs konvenciju, "jo šī konvencija būtībā ar atsevišķiem pantiem sagrauj to visu, kas tās vairākumā ir minēts. Tās vairākumā ir runāts par sieviešu un ģimenes locekļu aizsardzību pret vardarbību. Taču šajos atsevišķos pantos ir iekļautas normas, kas vairāk ir orientētas uz genderismu, feminismu, uz agresīvu vienas sabiedrības daļas rīcību pret otru".
Komentējot valdības lēmumu virzīt parakstīšanai Stambulas konvenciju, Rasnačs uzsvēra, ka "lēmums ir vairāk pozitīvs nekā negatīvs". Pats ļaunākais ministra ieskatā būtu parakstīt konvenciju bez īpašas deklarācijas, kurā atrunā konvencijas principu atbilstību Satversmei.
Uz jautājumu, vai ministram nebūtu par Stambulas konvencijas asi kritizēto juridisko analīzi jāatgriež samaksātā nauda, Rasnačs paskaidroja, ka šāda apjoma pētījums "ar atsaucēm uz konkrētiem avotiem, kas ir mērāmi vairākos desmitos", tirgū maksā trīs līdz piecas reizes vairāk. "Principā tā ir ļoti simboliska samaksa par 34 lappušu pētījumu," pauda Rasnačs.
Ziņots, ka Ministru kabinets otrdien vienojies parakstīšanai virzīt starptautisko vienošanos pret vardarbību pret sievietēm jeb Stambulas konvenciju.
Valdība otrdien skatīja Labklājības ministrijas konceptuālo ziņojumu par konvenciju, kurā izvirzīts priekšlikums valstij pievienoties Stambulas konvencijai. Savukārt Tieslietu ministrija (TM) iesniedza izskatīšanai informatīvo ziņojumu, kurā pausts, ka "no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums".
Valsts pievienojas konvencijai, to parakstot un ratificējot. Parakstot konvenciju, valsts izrāda savu interesi kļūt par līguma dalībnieci, taču vēl pilnībā neuzņemas saistības par konvencijas nosacījumu izpildi.
Savukārt, ratificējot konvenciju, valsts pauž savu piekrišanu šī līguma saistībām, kā arī uzņemas pienākumu ievērot un pildīt līguma prasības. Pievienojoties konvencijai, valstij nav burtiski jāpārņem visi tās panti savos normatīvajos aktos.
Konvencijas būtība ir nepieļaut vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm nekādā formā un veicināt radikālas pārmaiņas, lai risinātu šo nopietno cilvēktiesību pārkāpumu.
Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu parakstīs labklājības ministrs. Valdība vienojās, ka, parakstot konvenciju, tiks pievienota īpaša deklarācija, kurā atrunā konvencijas principu atbilstību Satversmei.
Plānots, ka līdz 2018. gadam konvenciju varētu ratificēt.
Ziņots, ka Stambulas konvencija un tās TM pasūtītā juridiskā analīze rosinājusi sabiedrībā virkni diskusiju. Piemēram, bijusī Satversmes tiesas tiesnese Kristīne Krūma pauda, ka juridiskajā analīzē ir pasūtīts viens konkrēts viedoklis no ministrijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
