'Pirātiem' pa pēdām: katra piektā mājsaimniecība izmanto nelegālus televīziju izplatītājus  (231)

Atklāti nelegālā darbība

Vismaz 100 000 mājsaimniecību Latvijā izmanto nelegālo televīzijas izplatītāju pakalpojumus, liecina Arņa Saukas pētījums, kas veikts, sadarbojoties ar biedrību "Nē, pirātismam Latvijā". Rezultāti parāda to, ka šādu pirātismu nevar saukt par gadījuma rakstura, bet gan par veselu industriju.

Biedrība "Nē, pirātismam Latvijā" apkopojusi garu "pirātu" sarakstu, kurā ir uzskaitīti vairāk nekā 100 nelegālo televīzijas pakalpojumu sniedzēju, un, kā uzsvēra Kotzeva, šis saraksts tikai turpina augt. Nelegālo pakalpojumu sniedzēji nav pagrīdes būšana – viņi savu darbību veic atklāti. Biedrības pārstāve pieļauj, ka tas tāpēc, ka līdz šim neviens nepievērsa tiem uzmanību.

Pirātisma veidi nelegālo televīzijas pakalpojumu jomā ir dažādi. Viens no tiem ir daļēji legāls, piemēram, Latvijā reģistrēts interneta provaiders klientiem bez interneta piedāvā arī televīzijas kanālu paku, koplietojot satelītoperatoru kodu jeb viedkartes. Kā skaidroja biedrības pārstāve, pakalpojumu sniedzēji atkodē ārvalstu televīzijas pakalpojumu sniedzēju kartes, kuru drošības kodi tiek nosūtīti lietotājiem, izmantojot internetu. Tādējādi Latvijā ir virkne mājsaimniecību, kas skatās Krievijas televīzijas pakalpojumu sniedzēju, piemēram, "NTV+" piedāvātos kanālus, kas nemaz Latvijā nav reģistrēti.

Vēl viens no televīzijas programmu nelikumīgas izplatīšanas veidiem ir lokālu kabeļtelevīzijas tīklu veidošana, kad bez atļaujas TV saturs tiek nodrošināts daudzdzīvokļu vai vairāku māju iedzīvotājiem. Tāpat pastāv saucamais "fiziskais pirātisms", kad kāds ar attiecīgām zināšanām izvilcis kabeļtelevīzijas tīklu bez atļaujas. Kotzeva iezīmē, ka izplatīta prakse ir lokālu kabeļtelevīziju izveidošana jaunajos daudzdzīvokļu projektos.

'Pirāts' ar banku Kiprā

Tomēr, pieaugot interneta ātrumam, īpaši populāra kļuvusi nelegālo televīzijas pakalpojumu straumēšana internetā. Ir virkne šādu pakalpojumu sniedzēju, kas nav ne reģistrēti Latvijā, ne maksā šeit nodokļus. Piemēram, "Media Smart", kas gada sākumā bija izvērsis plašu telemārketinga kampaņu, apzvanot potenciālos klientus un piedāvājot savus pakalpojumus.

Biedrība veica kontrolpirkumu, kura laikā noskaidroja, ka, iegūstot šo pakalpojumu, nav jāslēdz līgums, jo tā "patērētājam ir labāk", kā arī to, ka uzņēmums reģistrēts Lielbritānijā, bet par pakalpojumu jānorēķinās, pārskaitot naudu uz kādu Kipras banku. "Šis ir absolūti melnajā zonā strādājošs subjekts, kurš reāli "de facto" veic te saimniecisko darbību, jo viņš klientus meklē Latvijā," uzsvēra biedrības vadītāja. Visu iegūtu informāciju par uzņēmumu un tā dekodera tehnisko analīzi biedrība nodevusi tiesībsargājošajām iestādēm. Biedrība plāno pēc šāda mehānisma turpināt ķert nelegālo televīzijas pakalpojumu sniedzējus Latvijā.

Attiecībā uz straumēšanu biedrība konstatējusi robus likumdošanā, jo NEPLP noteiktas pilnvaras pārraudzīt reģistrētos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuriem ir apraides vai retranslācijas atļaujas, tāpēc likumdošanā būtu jāpaplašina padomes darbības joma.

Primārais mērķis gan nebūtu šos "pirātus" jeb nelegālo televīzijas pakalpojumu sniedzējus sodīt, bet gan dot iespēju legalizēties. "Retranslācijas atļaujas nav dārgas – viena maksā 100 eiro uz 10 gadiem. Tas nav naudas jautājums, tas ir attieksmes jautājums," uzsvēra Kotzeva.

Nelegālo televīzijas pakalpojumu sniedzēju dēļ valsts budžetam "gar degunu" aiziet vairāki miljoni eiro katru gadu, ko būtu iespējams iekasēt kā pievienotās vērtības nodokli, tāpat tiek radīti netieši zaudējumi valstij, piemēram, nenodarbinot industrijā legālus darbiniekus.

Biedrība "Nē, pirātismam Latvijā" dibināta pērnā gada rudenī. Tās mērķis ir aktīvi vērsties pret televīzijas kanālu un filmu izplatīšanu bez ražotāju vai piegādātāju atļaujas, kā arī sekmēt televīzijas programmu tiesisku pārraidi telekomunikāciju tirgū. Biedrības dibinātāju lokā ir lielākie televīzijas pakalpojumu sniedzēji un audiovizuālā satura ražotāji Latvijā.