Kultūrizglītības pedagogu algām nepieciešami papildu 3,2 miljoni eiro; apsver protestus  (3)

Broks uzsvēra, ka pedagogu atalgojuma modelim jābūt vienotam. Ja Kultūras ministrija piecu gadu laikā nav spējusi savos resursos nepieciešamos 3,2 miljonus eiro atalgojuma palielināšanu uz 420 eiro mēnesī, tad tā nespēs atrast arī vajadzīgo finansējumu jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai.

Broks arī pavēstīja – "ja Izglītības un zinātnes ministrija neņems vērā kultūras darbinieku prasības, tad būs gan piketi, gan streiki, jo pacietības mērs ir pilns".

Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības federācijas (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs informēja, ka kultūras darbinieki vērsīsies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, lai netaisnīgā situācija tiktu atrisināta. "Jāpalielina algas visiem pedagogiem vienādi, lai neveidojas situācija, ka vispārizglītojošo mācību iestāžu skolotāji ir kāda augstāka šķira, un visi citi pedagogi pieder pie zemākas šķiras," pauda Misēvičs.

Misēvičs aģentūrai BNS paskaidroja, ka LKDAF sūtīs kopēju vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, tajā lūdzot organizēt tikšanos ar kultūrizglītības darbiniekiem, lai valdības līmenī aktualizētu nozares pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli.

Ja tas nedos vēlamos rezultātus, kultūrizglītības iestādes ir gatavas rīkot protestus, kuros, piemēram, mūzikas skolu skolēni savus mūzikas instrumentus nepareizi, parādot sekas kultūrizglītības nefinansēšanai. Viņš arī piebilda, ka par kultūrizglītības skolotāju diskriminēšanu varētu vērsties arī pie tiesībsarga.

Misēvičs norādīja, ka sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāju Ingu Vanagu ir pārrunāti iespējamie varianti, kurā algas palielinātu par mazāku summu, bet visiem mācībspēkiem, lai visi pedagogi būtu vienlīdzīgā līmenī. Viņš arī stāstīja, ka nedrīkst skolotājus nodalīt dažādos līmeņos. Kultūrizglītības iestādēs strādā arī ļoti daudz vispārizglītojošo virzienu pedagogi, bet šī brīžā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas rezultātā, piemēram, Rīgas Doma kora skolas matemātikas pedagogs saņems mazāk kā matemātikas skolotājs vispārizglītojošā skolā.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka finansējums sadalīts pieejamo resursu ietvaros. Ja vēlētos izglītības reformām paredzētajos šogad 9 miljonos eiro un nākamgad 27 miljonos eiro "saspiest" visu izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanu, tad varētu katram algu palielināt tikai par 50 eiro.

Jau ziņots, ka kultūras arodbiedrību darbinieki trešdien tikās ar Šadurski un kultūras ministri Daci Melbārdi, lai pārrunātu jauno pedagogu atalgojuma modeli.

Tāpat ziņots, ka LKDAF ir pret kultūrizglītības jomas finansējuma modeļa maiņu četrus mēnešus pirms jaunā mācību gada sākuma. Arodbiedrību federācija kategoriski iebilst, ka saskaņā ar jauno nostāju KM jāmeklē finansējums mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības pedagogu atalgojumam.

Kultūrizglītību veido 147 pašvaldību un privātās profesionālās izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, mūzikas un dejas programmas, kā arī 14 valsts un 2 pašvaldību profesionālās vidējas izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, dizaina un mūzikas izglītības programmas. Nav skaidrs, vai pašvaldības spēs nodrošināt kultūrizglītības nozarē strādājošos pedagogus ar darbu un tam atbilstošu samaksu, vadoties pēc jaunā pedagogu atalgojuma modeļa.