Saeimas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka Latvijā sadarbība starp valsti un baznīcu ir veiksmīga. Baznīca stiprina sabiedrības morālās vērtības, un ekumēniskais princips palīdz saliedēt sabiedrību, informē Saeimas preses dienestā.
"Mēs dzīvojam nemierīgos laikos, tāpēc arī šodien ir ļoti būtiska valsts un baznīcas sadarbība – mums ir jāapvieno spēki mieram un Eiropas vienotībai," sarunā teica Saeimas priekšsēdētāja.
Pārrunājot drošības izaicinājumus, ar kuriem patlaban saskaras Eiropa, tostarp Krievijas agresiju Krimā, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē kristīgās baznīcas pausto solidaritāti Ukrainas tautai un Eiropas katoļu baznīcu īpašo atbalstu ukraiņiem, teikts paziņojumā medijiem.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar Parolinu, atzīmēja lielo sabiedrības pacēlumu, ko radīja pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā 1993.gadā, un atkārtoti izteica ielūgumu pāvestam Franciskam apmeklēt Latviju, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Tikšanās laikā ar kardinālu Vējonis atzīmēja ļoti labās Latvijas un Svētā Krēsla attiecības, īpaši uzsverot to, ka Svētais Krēsls vienmēr atbalstījis Latvijas neatkarības centienus un nekad nav atzinis Baltijas valstu inkorporāciju PSRS sastāvā.
Tāpat valsts prezidents izteica Svētā Krēsla valsts sekretāram uzaicinājumu pāvestam Franciskam ierasties Latvijā. Parolins, atbildot uz klātesošo jautājumiem pēc lekcijas Latvijas Universitātē, sacīja, ka šajā situācijā ir "tikai pastnieks", kurš nodos Latvijas valsts amatpersonu izteikto uzaicinājumu pāvestam. Latvija uzaicinājusi pāvestu ierasties vizītē 2018. gadā.
Valsts prezidents un Svētā Krēsla valsts sekretārs pārrunāja arī "veiksmīgo valsts un baznīcas sadarbību" atzīmējot, ka ir svarīgi turpināt Latvijas un Svētā Krēsla sadarbību kultūras un vēstures jomā, teikts paziņojumā medijiem.
Sarunas laikā amatpersonas pārrunāja arī ekumenisko sadarbību starp kristīgajām konfesijām Latvijā un to lomu sabiedrības saliedētības veidošanā. Vējonis arī apsveica pāvestu Francisku ar pagājušajā nedēļā saņemto Kārļa Lielā balvu par ieguldījumu Eiropas vienotības veicināšanā.
Tāpat Valsts prezidents izteica pateicību pāvestam Franciskam un Svētajam Krēslam par ieguldījumu videi draudzīga dzīvesveida veicināšanā un atbalstu pasākumiem globālās sasilšanas novēršanai.
Jau vēstīts, ka Parolins, atzīmējot Latvijas un Svētā Krēsla diplomātisko attiecību atjaunošanas 25.gadadienu un 95 gadus, kopš Svētais Krēsls atzina Latviju "de iure", trešdien oficiālā vizītē ieradās Latvijā.
Iecerēts, ka vizītes laikā tiks apspriesta iespēja noorganizēt Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska ierašanos Latvijā 2018. gadā, kad Latvija un pārējās Baltijas valstis atzīmēs savas dibināšanas simtgadi.
Ceturtdien plkst, 18 kardināls Parolins vadīs dievkalpojumu Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē. Tā kā šajā dievkalpojumā, tāpat kā lekcijā LU Lielajā aulā, kurā viņš runāja par pāvesta Franciska jaunāko encikliku "Laudato si" un kur piedalīties bija iespējams tikai uzrādot ielūgumus, tam līdzi būs iespējams sekot Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā, kur dievkalpojums tiks translēts uz lielā ekrāna.
Savukārt piektdien, 13.maijā, pēdējā vizītes dienā, Parolinam paredzēta tikšanās ar Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas Garīgā semināra audzēkņiem un mācībspēkiem.
Parolins ir dzimis 1955. gada 17. janvārī Skjavonā, Vičencas provincē, Itālijā. Pēc studijām un garīgajā seminārā saņemtās formācijas 1980. gadā viņš tika iesvētīts par priesteri. Divus gadus Pjetro Parolins kalpoja par vikāru Vissvētākās Trīsvienības draudzē Skio, bet pēc tam tika nosūtīts uz studijām Romā, Pontifikālajā Ekleziālajā akadēmijā. Vienlaikus viņš apguva arī diplomātiju Pontifikālajā Gregora universitātē, kur 1986. gadā ieguva doktora grādu kanoniskajās tiesībās.
No 1986. līdz 1992. gadam viņš strādāja Svētā Krēsla nunciatūrā vispirms Nigērijā, pēc tam Meksikā, veicinot Svētā Krēsla un Meksikas attiecību atjaunošanu pēc 130 gadu pārtraukuma.
No 2002. līdz 2009. gadam viņš Vatikāna Valsts sekretariātā pārraudzīja Svētā Krēsla attiecības ar Itāliju, Spāniju, Andoru un Sanmarīno. Parolins iesaistījās diplomātiskajās sarunās ar Ziemeļkoreju, Ķīnu un Vjetnamu, piedalījās kodolieroču atbruņošanas procesā, nostiprināja Svētā Krēsla attiecības ar Vjetnamu, atjaunoja tiešus sakarus ar Pekinu un veicināja 15 britu jūrnieku atbrīvošanu no Irānas militārajiem spēkiem.
2009. gada 17. augustā pāvests Benedikts XVI viņu iecēla par apustulisko nunciju Venecuēlā, un tā paša gada 12. septembrī viņš tika iecelts bīskapa kārtā. 2013. gada 31. augustā pāvests Francisks Parolinu iecēla par Svētā Krēsla Valsts sekretāru. Oficiāli šo amatu viņš sāka pildīt no tā paša gada 15. oktobra. 2014. gada 22. februārī Parolins tika pasludināts par kardinālu un jūlijā kļuva par kardinālu padomdevēju padomes locekli.
No 12. līdz 13.maijam kardināls Parolins oficiālā valsts vizītē viesojas Latvijā, lai atzīmētu XXV gadu jubileju kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
