Kā apliecināja arodbiedrībā, tai nav pieejami visi dati, kas būtu nepieciešami pilnīgai pedagogu atalgojuma modeļa ietekmes analīzei.
"Tā kā arodbiedrībai nav pieejami pilnīgi dati, iespējams veidot aptuvenus aprēķinus," norādīja arodbiedrībā.
Arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka, apelējot pie potenciālajiem zaudētājiem, arodbiedrība uzskaita kopējo nozarē strādājošo skaitu un, raugoties uz to, cik liela daļa no visas nozares darbiniekiem varētu zaudēt. Vanaga sacīja, ka viņai neesot precīzu aprēķinu.
LIZDA izmanto datus, ko tai iesūta izglītības iestādes, kā arī Valsts izglītības informācijas sistēmā LIZDA pieejamos datus.
LIZDA gan vairākkārtēji ir sūdzējusies, ka Izglītības un zinātnes ministrija tai nespēj nodrošināt visus nepieciešamos datus, lai arodbiedrība varētu pilnvērtīgi vērtēt ministrijas piedāvājumus.
Kā ziņots, arodbiedrība paudusi neapmierinātību ar IZM izstrādāto pedagogu darba samaksas modeli, uzsverot, ka ministrija manipulē ar skaitļiem un maldina sabiedrību.
Tāpat ziņots, ka IZM iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.