"Šis ir absolūts pārsteigums, kuru mēs tiešām negaidījām. Es pieļauju, ka ministram ir ļoti daudz darba, un viņš vienkārši nav iedziļinājies, ka nevar tik vienkārši šādu jautājumu tādā veidā pārlikt. Tā ir noteikumu maiņa spēles laikā," uzsvēra ministre.
Melbārde skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) darbu pie vienota pedagogu algu modeļa izstrādes iepriekšējās valdības laikā sāka kopā ar KM, arī finansējuma rezervācijā ņemot vērā KM aprēķinus.
"Tagad četrus mēnešus pirms jaunā mācību gada uzsākšanas viņi pasaka KM, ka paši sameklējiet četrus miljonus eiro šī gada budžetā. Tas ir nenopietns arguments. Es pieļauju, ka kolēģis nav pietiekoši iedziļinājies KM budžetā un situācijā. Es pieņemu, ka ministrs vadās pēc tā, ka viņa ministrijā tā diezgan viegli atrod liekus miljonus," teica Melbārde.
Ministre piemetināja, ka arī valsts budžeta likumā 2016. gadam nav ierakstīts, ka finansējums pedagogu algām ir rezervēts tikai vispārējai izglītībai.
Pēc Melbārdes domām, valdība pedagogu algu modeli pašreizējā variantā nepieņems. "Es neticu, ka šāds lēmums ir iespējams. Tas nozīmētu, ka valdība pieņem lēmumu kultūrizglītību Latvijā pakāpeniski faktiski iznīcināt," teica politiķe. Viņa skaidroja, ka kultūrizglītība ar nevienlīdzīgiem spēles noteikumiem Latvijā nevarēs turpināt eksistēt.
Ministre stāstīja, ka negatīvās sekas, palielinot algas tikai vispārējās izglītības iestādes, īpaši būs redzamas vienas pilsētas ietvaros, sevišķi profesionālajās vidējās izglītības iestādēs, kurās tiek mācīti arī vispārējie mācību priekšmeti. Šīs skolas, pēc viņas teiktā, strauji zaudēs speciālistus un nebūs konkurētspējīgas. "Tas nozīmē, ka daudz skolas, kuras ieguvušas lielu pieredzi un sasniegušas ļoti augstus rādītājus gan vispārējā, gan speciālajā izglītībā, kā piemēram, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola nespēs tālāk funkcionēt un izturēt konkurenci.
Melbārde uzsvēra, ka KM turpinās informēt par sekām, kas notiks, ja netiek pieņemts vienots pedagogu atalgojuma modelis.
Jau vēstīts, ka KM savos iekšējos resursos nav spējīga atrast papildu finansējumu algu palielinājumam, ja mūzikas, mākslas un dejas skolu pedagogi netiek iekļauti kopīgajā pedagogu atalgojuma sistēmā. Pēc pēdējiem aprēķiniem, ieviešot jauno pedagogu atalgojuma modeli, šogad būtu vajadzīgi papildus 3–4 miljoni eiro, bet nākamos gados 11–13 miljoni eiro gadā.
Pret kultūrizglītības jomas finansējuma modeļa maiņu četrus mēnešus pirms jaunā mācību gada sākuma iestājusies arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija (LKDAF), kura ir gatava rīkot protestus, kā arī vērsties pie tiesībsarga, norādot uz kultūrizglītības skolotāju diskriminēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
