Zilupes mēra Agafonova nedienas: būs jāskaidrojas par nespēju sarunāties latviski  (50)

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nosūtījusi vēstuli pašvaldībai, lai tā paskaidro, kāpēc, pretēji likumā noteiktajam, internetā nav pieejami domes sēžu audio ieraksti. "de facto" iepriekš pieļāva, ka, iespējams, audio ierakstu neesamība liecina par to, ka domes sēdes nenotiek latviešu valodā.

Pašvaldību priekšsēdētājiem un deputātiem latviešu valoda jāzina vismaz augstākā līmeņa pirmajā pakāpē (C1). Tas nozīmē, ka politiķim jāspēj brīvi sarunāties, pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, lasīt, uzrakstīt un saprast dažāda satura un sarežģītības tekstus. Tas nepieciešams, lai latviešu valodā vadītu domes sēdes, saprastu dažādos dokumentos rakstīto, uzrunātu citas amatpersonas un savus vēlētājus.

Agafonovs Zilupes novada domi vada kopš 2005. gada. Pāris gadu iepriekš pašvaldībā strādājis citos amatos. Taču "de facto" pārsteidzis tas, ka amatpersona ar 13 gadu pieredzi valsts pārvaldē latviski spēja tikai sasveicināties.

Turklāt šajā laikā neviens par viņa, visticamāk, nespēju sarunāties latviski, Valsts valodas centrā nav sūdzējies. Pats, startējot pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, savas latviešu valodas prasmes novērtējis kā "brīvi". Taču jau sarunas sākumā ar "de facto" viņš palūdza: "Varbūt krieviski, ne?"

Pirms pusotra gada Agafonovs paziņoja, par izstāšanos no "Saskaņas centra". Toreiz viņš piekrita telefonsarunai ar raidījumu "Panorāma". Tikai pēc intervijas atskaņošanas ēterā atklājās, ka, uzdodoties par Agafonovu, toreiz runāja viņa vietnieks Vitālijs Vaļdens: "Priekšsēdētāja kungs dažreiz ir ļoti aizņemts. Tā kā var izveidoties situācija, ka viņa vietā runāju es, jo mums ir līdzīgas pozīcijas." Vaļdens noliedz, ka patiesais iemesls toreiz bija tas, ka Agafonovs latviešu valodā nerunā pietiekami labi: "Nekādu problēmu ar latviešu valodu. Viņš ir no Pļaviņu novada."

Pusotru gadu pēc šī incidenta Agafonovs sarunai ar "de facto" piekrīt tikai pēc kāda laika. Savu nepatiku pret TV kamerām viņš skaidro ar aizvainojumu pret medijiem nevis nespēju sarunāties latviski. "Kāpēc es negribu runāt? Saprotiet, es arī labāk "pa krieviski." Saprotiet, atbrauc televīzija. Pēdējais sižets par skolu. Mēs gājām pa skolu, rādījām, visu izstāstījām, visu filmējām, kori dziedāja latviski, bet parādīja tā it kā mums garderobē ir trīs cepures un trīs somas, it kā cilvēku nebūtu," skaidro Agafonovs.

Pretēji likumā noteiktajam, Zilupes novada domes mājas lapā nav publicēti audio ieraksti no domes sēdēm. Tās neesot iespējams arī iedot, jo darbā neesot datoru speciālists. Līdz ar to nav iespējams noskaidrot, vai vienā no Latvijas pašvaldībām domes sēdes patiesībā nenotiek krievu valodā. Tomēr pēc "de facto" sižeta pagājušajā nedēļā, VARAM nosūtījusi vēstuli Zilupes novada domei. Tajā ministrija pieprasa paskaidrojumus par domes sēdēs notiekošo un ierakstu neesamību. Savukārt VVC pārbaudīšot Agafonova latviešu valodas zināšanu līmeni.

"Nū, dažus teikumus viņš varēja pateikt. Viņš saprot latviski," raidījumam norāda "Latgales partijas" valdes loceklis, Saeimas deputāts Aldis Adamovičs. Viņš turpina, ka "mums "Latgales partijā" ir vairāki cilvēki, kas nezina latviešu valodu, protams, ne priekšsēdētāji, bet tāds ir tas nacionālais sastāvs tur".

Pēc Agafonova iestāšanās "Latgales partijā", viņu sāka apciemot valsts augstākās amatpersonas. Zilupē paviesojusies gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura atteicās komentēt savu "tet-a-tet sarunu" ar Agafonovu, gan citu valdošo partiju ministri.

Taču visi kā viens – nav publiski izteikušies par Agafonova, visticamāk, vājajām latviešu valodas zināšanām, atzīmē "de facto".

Līdz šim nepietiekošas valsts valodas zināšanas pašvaldībās VVC konstatēja deputātiem. Augstākais sods, ko VVC tiesvedības gaitā var pieprasīt, ir – deputāta mandāta anulēšana.

Jau vēstīts, ka pirms nedēļas "de facto" ziņoja par Agafonova apjomīgo mantojumu, kuru viņš saņēmis no mātes.