Decembris ir pēdējais laiks, lai ieviestu projektu "e-veselība" un nodrošinātu elektroniskās darba nespējas lapas un receptes, informējot Saeimas deputātus par projekta īstenošanas progresu, norādīja Nacionālās veselības dienesta vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško.
Otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē bija aicināti NVD, Veselības ministrijas (VM), Finanšu ministrijas un Valsts kontroles pārstāvji, lai diskutētu par "e-veselības" ieviešanas progresu.
Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta vadītāja skaidroja, ka projekts neskaitās pabeigts, kamēr nav nodrošināta tā funkcionalitāte. Ir daudz lietas izdarītas, ir liels progress vērojams, taču vēl ir vairums lietu jāveic, lai projekts būtu pabeigts. Ja decembrī, pārbaudot sistēmu konstatēs, ka "e-veselība" ir funkcionāla, valsts no Eiropas Komisijas saņems 9,84 miljonus eiro. Savukārt, ja būs nepilnības, ir risks naudu nesaņemt.
VM parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks vērsa klātesošo uzmanību, ka VM valda "piesardzīgs optimisms" par projektu. Tagad tiek gaidīts sistēmas drošības audita pēcaudits, pēc tā ministrija spriedīs par "e-veselības" funkcionalitāti.
Kā skaidroja NVD pārstāvji, līdz šim veiksmīgi testēta "e-veselības" sistēma. Tāpat izveidota produkcijas vide "eveseliba.gov.lv", kas šobrīd darbojas NVD iekšējā tīklā.
Līdz šim noslēgti 30 līgumi par datu apmaiņas testēšanu un 66 līgumi par "e-veselības" portāla testēšanu. Tāpat NVD sistēmu testējis kopā ar Latvijas ģimenes ārstu asociācijas speciālistiem un citiem ārstniecības profesionāļiem.
NVD nodrošinājis "e-veselības" apmācības, kuras apmeklējuši vairāk nekā 2000 profesionāļu. No jūnija tiks nodrošināts ārpakalpojuma palīdzības dienests, kas sniegs atbildes uz lietotāju jautājumiem, sistēmu lietojot, gan elektroniski, gan telefoniski.
Aptauja par ārstniecības iestāžu gatavību uzsākt darbu "e-veselības" sistēmā rāda, ka 72% no ārstniecības iestādēm datoru skaits ir pietiekams vai daļēji pietiekams. Negatīvu viedokli par "e-veselību" pauduši 10% no ārstniecības iestādēm. Kā uzsvēra NVD, negatīvs viedoklis par "e-veselību" ir tiem respondentiem, kuri nav apmeklējuši mācības vai norādījuši, ka to datorprasmes ir nepietiekamas.
Jau ziņots, ka valdība par gadu pārcēla laiku, līdz kuram ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par "e-veselības" izmantošanu, kā arī jāsāk lietot tikai elektroniskas darba nespējas lapas. Tika nolemts šo termiņu pagarināt līdz šā gada 1. decembrim.
Ziņots, ka līdz šim "e-veselības" pakalpojumu ieviešana ir ievilkusies jau desmit gadu garumā. Vairākkārt ir pārcelti projekta palaišanas termiņi. Vēl šī gada martā veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) paredzēja, ka ar projekta "e-vselība" ieviešanu būs problēmas, jo daļa produktu nebūs pilnībā izstrādāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
