Skolas ar stāstu: kas kopīgs Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai un Valda Zālīša sākumskolai?  (56)

Lai uzskaitītu visus 1. ģimnāzijas slavenos absolventus, vajadzētu krietni daudz laika, un līdzīgi ir ar Zālīša sākumskolas beidzējiem. Skolas beiguši aktieri, dziedātāji, politiķi un citu profesiju pārstāvji.

Portāls "Delfi" viesojās abās galvaspilsētas centra skolās, lai uzzinātu vairāk gan par to vēsturi, gan ikdienu.

RV1Ģ pirmsākumi meklējami 1211. gadā, kad tika nodibināta Domskola – pirmā skola ne tikai tagadējās Latvijas, bet visas Baltijas teritorijā. Kā portālam "Delfi" pastāstīja RV1Ģ muzeja vadītāja Aina Zumente, skola atradās pie Doma baznīcas un tās galvenais uzdevums bija sagatavot katoļu garīdzniekus. Arī visi skolotāji bija garīdznieki. Tolaik Domskolā mācīties varēja vien zēni.

Līdz ar protestantisma ienākšanu mūsdienu Latvijas teritorijā un luterticības pieņemšanu, 1528. gadā Domskola kļuva par trīsklasīgu luterisko skolu, bet no 1588. gada tā kļuva par piecklasīgo skolu.

Tā saucamajos zviedru laikos Domskolu paplašināja, izveidojot Akadēmisko ģimnāziju, ko drīkstēja apmeklēt visu kārtu jaunekļi. Savukārt pēc tam, kad Vidzeme un Rīga tika pievienota Krievijai, Domskola darbu turpināja kā klasiskā ģimnāzija.

Šobrīd RV1Ģ atrodas Raiņa bulvārī 8 – arhitekta Johana Daniela Felsko projektētā ēkā, kas speciāli skolas vajadzībām celta 1868. gadā.

Laika gaitā skolas nosaukumi mainījušies daudzkārt, tai kļūstot par apriņķa skolu, reālģimnāziju, pilsētģimnāziju, klasisko ģimnāziju, līdz 1919. gadā tā atdalīta no baznīcas, izveidojot Rīgas pilsētas 1. vidusskolu. Togad skolā tika sāktas mācības latviešu valodā. Iepriekš skolēni zinības apguvuši svešās mēlēs, tostarp latīņu un krievu valodā. Pirmo reizi skolā mācījās arī meitenes, lai gan tas bijis īsu brīdi, jo jau tajā pašā 1919. gadā viņas tika pārceltas uz citām Rīgas vidusskolām, un līdz pat 1951. gadam skolā atkal mācījās vien zēni.

Desmit gadus vēlāk – 1929. gadā – skola ieguva ģimnāzijas statusu, taču ne uz ilgu, jo līdz ar okupāciju nosaukums tika mainīts – tā kļuva par Leona Paegles Rīgas 1. vidusskolu. Šāds nosaukums mācību iestādei tika saglabāts līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai.

Meitenes skolā atgriezās 1951. gadā, kad skolai tika pievienota Valda Zālīša 1. pamatskola. Mācību darbs tika organizēts divās maiņās – vecāko klašu skolēni mācījās otrajā maiņā. Tiesa gan, tas raisīja pamatīgu neapmierinātību kā skolēnu un viņu vecāku, tā skolotāju vidū.

Mūsdienās RV1Ģ vārdu Latvijā un pasaulē nes daudzie olimpiāžu laureāti; speciālās programmas matemātikā un fizikā skolā ieviestas 1963. gadā. L. Paegles Rīgas 1. vidusskola bija trešā skolā visā PSRS, kur tika ieviestas šādas speciālās programmas. Vidusskola tika pārveidota par divu plūsmu skolu – mācības notika arī krievu valodā. Taču kā divu plūsmu, tā divu maiņu sistēmas laika gaitā tika atceltas.

RVZS atrodas ēkā Kalpaka bulvārī 8, kas celta 19. gadsimtā. Ēkas fasādi rotā akmenī cirstu tēlu grupa. Kā liecina skolas mājaslapā pieejamā informācija, fasādē redzamās sievietes kronis ar pieciem zariem atbildis Guberņas pilsētai ar iedzīvotāju skaitu virs 50 tūkstošiem. Savukārt uz viņas apģērba redzams Rīgas ģerbonis.

Skolas ēkā, kas durvis vēra 1885. gada 15. janvārī, bija 12 klašu telpas, katra paredzēta 60 skolēniem, tā pat tajā bija aula ar galerijām, dzīvokļi skolas pārzinim un skolotājiem, mazākas skolotāju istabas, kanceleja, kā arī citas telpas.

Laikā no 1902. līdz 1927. gadam par skolas pārzini strādāja rakstnieks Valdis, īstajā vārdā Voldemārs Zālītis, kura vārdu šobrīd nes skola. Viņa laikā mācību iestāde kļuva par vienu no iecienītākajām galvaspilsētā. Lai gan 1924. gadā skola nosaukta par Rīgas pilsētas 1. pamatskolu, tautā to bieži vien dēvēja par Zālīša skolu.

Kā jau minēts, 1951. gadā skolu likvidēja, bet skolēnus pārcēla uz Rīgas pilsētas 1. un 3. vidusskolu. Savukārt Zālīša skolas ēkā Kalpaka bulvārī no 1951. līdz 1993. gadam atradās Rīgas 35. vidusskola.

RVZS tika atjaunota 1993. gadā, tiekot pie Rīgas Valda Zālīša sākumskolas nosaukuma. Tajā mācās skolēni no 1. līdz 6. klasei (ieskaitot).

Dienā, kad "Delfi" viesojās RVZS, tajā notika olimpiāde, un sarunas laikā ar skolas direktori Elitu Rīteri kabinetā ienāca kāds skolēns, kuram bija ieģipsēta labā roka. Puika bija nobažījies, ka nespēs izpildīt olimpiādes uzdevumus, jo ar kreiso roku rakstīt neprot. Direktore zēnu nomierināja pastāstot, ka pareizās atbildes būs vien jāapvelk, un piebilstot, ka "tā ir iespēja parādīt sevi". Skolnieks pasmaidīja un atgriezās gaitenī. "Lūk, tā ir motivācija," noteica Rītere.

Savukārt, viesojoties 1. ģimnāzijā, "Delfi" sastapa skolēnus, kuri nule kā atgriezušies no valsts olimpiādes ķīmijā. Arī viņi piekrita, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ skola tiek dēvēta par prestižu, ir skolēnu spēja parādīt labu sniegumu kā olimpiādēs, tā konkursos.

"Prestižs, manuprāt, ir tas, kas palīdz vairāk kaut kur nokļūt, jo, ja skolai ir prestižs, tad vairāk cilvēkus no skolas laiž uz olimpiādēm. Mana personīgā motivācija – man šķiet interesanti aiziet uz olimpiādi," pastāstīja 11. klases audzēknis Toms.

RVZS mācās pirmās līdz sestās klases skolēni, savukārt 1. ģimnāzijā mācās septītās līdz divpadsmitās klases audzēkņi. Teju trešdaļa Zālīša sākumskolas audzēkņu ik gadu mācības turpina tieši 1. ģimnāzijā.

"Tiem, kuri strādā skolā, jāpieņem, ka pasaule mainās strauji un mēs nevaram likt bērniem mainīties mums līdzi, bet mums ir jādara viss, lai atstarpe starp mūsu izglītības beigšanas brīdi un šo brīdi tiktu maksimāli samazināta," stāsta Rītere, uzsverot, ka skolotājam visu laiku ir jāapgūst kas jauns, lai nezaudētu "realitātes sajūtu par to, kas vispār ir mācīšanās".

Tāpat skola aktīvi sadarbojas ar audzēkņu vecākiem, piemēram, rīkojot "fokusētās diskusijas", kuru laikā, kā stāsta direktore, tiek pārrunāts, kāda ''ir starta pozīcija pirmo klasi uzsākot un kādi ir mērķi to beidzot''. Līdzīgas diskusijas bijušas arī otrās un trešās klases vecākiem.

"Ģimenes ir daudz atvērtākas nekā kādreiz, kad skolotājs pateica: "Dari tā!" Vecāks piekrita un pateica: "Dari tā!" Un bērnam bija jādara. Tā bērns nav audzis, viņš ir audzis absolūtā demokrātijā, viņš ir izaudzis tajā pašā informētība kā pieaugušais," stāsta skolas vadītāja, piebilstot, ka mūsdienās ir jāspēj atzīt, ka ir jomas, kurās skolnieki ir erudītāki par pieaugušajiem, piemēram, modernajās tehnoloģijās.

Lai arī skola aktīvi cenšas ieviest dažādas jaunas metodes un meklē vēl nebijušus risinājumus mācību darbā, vienlaikus tā ir arī tradīcijām bagāta mācību iestāde. Par vienu no svarīgākajiem pasākumiem visa mācību gada laikā noteikti var saukt Zinību dienu – 1. septembri –, kad skolotāji, skolēni un viņu vecāki dodas gājienā pa Kalpaka bulvāri un Merķeļa ielu līdz Rīgas Latviešu biedrības namam, kur notiek svinīgais pasākums.

Krāšņa ir arī ikgadējā skolas balle, kas tiek organizēta jau kopš skolas atjaunošanas 1993. gadā. Balli organizē un tajā piedalās vecāki un skolotāji. Viesi pulcējas pie klātiem galdiem un dzīvās mūzikas pavadījumā griežas dejās, un piedalās dažādās atrakcijās. Šogad balle bijusi kino tematikā un pat sadalītas "Oskara" balvas.

Par iemīļotu tradīciju, kas pulcē ne vien esošos skolēnus, bet arī absolventus un viņu bērnus, kļuvusi kuģīšu laišana Daugavā 11. novembrī, pieminot Brīvības cīņās kritušos karavīrus.

Lai gan sākumskolā audzēkņi mācās vien līdz sestajai klasei, skolā ik gadu tiek rīkots arī izlaidums, kurā Zālīša skolas absolventi svinīgi saņem savas liecības.

Ik gadu Rīgas Valsts 1. ģimnāzija uzņem audzēkņus septītajās un desmitajās klasēs. Lai mācības varētu turpināt šajā skolā, skolēniem veiksmīgi jānokārto iestājeksāmeni, kuriem, kā pastāstīja bijušie un esošie skolas audzēkņi, gatavošanās notiek jau laikus.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja vidusskolēni, pirms iestājeksāmeniem ieteicams apmeklēt sagatavošanās kursus. "Piemēram, uz septīto klasi tur prasa lietas, ko parasti sestajā klasē nemāca. Tā kā, ja tu neesi gājis kursos, tad tev vajag kādu, kas tev iemāca vairāk. Tur vajag vairāk nekā pamatzināšanas," pastāstīja Toms.

Taču ar iestāšanos vien viss nebeidzas, jo tiem devīto klašu skolēniem, kuri uzņemti RV1Ģ, ir iespējams piedalīties konkursā uz Starptautiskā Bakalaurāta klasi, lai iegūtu starptautiskā Bakalaurāta diplomu, kas ļauj kvalificēties studijām labākajās pasaules augstskolās. Šo diplomu skolēni var iegūt pēc divu gadu mācību kursa apgūšanas vidusskolas pēdējās klasēs un, protams, veiksmīgas eksāmenu nokārtošanas.

Taujāti par ārpusstundu aktivitātēm skolas audzēkņi min dažādus pulciņus, tostarp debašu un novadpētniecības. Tieši novadpētniecības pulciņa jaunieši skolas vēsturi pārzina tik labi, ka ir vadījuši ekskursijas arī angļu valodā ārvalstu viesiem.

Savukārt, runājot par visaizraujošākajiem pasākumiem skolā, visi kā viens min Ziemassvētku balli, kas esot īpaši gaidīts notikums.

Taujāti par to, vai izjūt patriotismu saistībā ar piederību RV1Ģ, skolēni brīdi iegrimst domās. Tad Toms nosaka, ka nevar iedomāties, kā būtu mācīties citur, jo esot apziņa, ka pirmā ģimnāzija ir labākā. "Ir tas pirmās ģimnāzijas patriotisms, bet ārēji tas tiešām vairāk izpaužas jokojot gan par sevi, gan citiem,'' viņš nosaka.