Imants Burvis: Atklātā vēstule Latvijas kristīgo konfesiju vadītājiem  (8)

Jau pagājušā gadsimta vidū sāka atdzīvoties pantjurkizma, panislāma ideja. Osmāņu impērijas revanša alkas... Taču Aukstā kara norise, Berlīnes mūra krišana aizslāja skatam notiekošo arābu pasaulē.

Jaunā gadsimta nemierīgais sākums ir radījis sajukumu ES valstu vadītāju prātos.

Vēl astoņdesmitajos, deviņdesmitajos mēs, vairums Eiropā un Amerikā (un ticu arī Krievijā), dzīvojošie, ticējām labvēlīgai pasaules civilizācijas attīstībai. Pēc lielajiem un postošajiem 20. gadsimta kariem pasaulē visumā beidzot, it kā bija iestājies relatīvs miers un kārtība. Vismaz mūsu Rietumu civilizācijas daļā bija nostiprinājusies neapšaubāma pārliecība par Lielās Franču revolūcijas ideju - brīvība, vienlīdzība, brālība - neapstrīdamo pareizību un līdz ar to patiesību, kas neprasa par to pastāvīgi domāt un lauzīt prātus. Tā tika uzskatīta par neapšaubāmu vērtību.

Atbilstoši šai pārliecībai mēs arī dzīvojām un veidojām savas sabiedrības aizvien brīvākas no jel kādiem aizspriedumiem, visu pakļaujot labklājības dzinulim, veidojot hiperliberālu patērētāju sabiedrību. Cilvēki atrada pat ērtu filozofisku pamatojumu šādai bezrūpīgai dzīvošanai, izdomājot vēstures gala teoriju. Un šādi arī droši vien varētu turpināt ērti dzīvot, ja nebūtu pārējās pasaules, kurā dzīvojošie pēc mūsu priekštata, tikai sapņo par mūsu demokrātijas sasniegumiem.

2001. gada 11. septembris skaudri parādīja mūsu maldus. Brutāli tika iznīcināti Rietumu sabiedrības labklājību un finanšu varenību simbolizējošie Dvīņu torņi. Teroristu uzbrukumi kļuva arvien biežāki. Mēģinājumi to skaidrot ar atsevišķu ekstrēmu indivīdu izlēcieniem ir cietuši neveiksmi. Patiesībā ir iesācies līdzšinējās Rietumu civilizācijas vēstures norieta sākums, lai gan pavisam skaidri mēs to neapzināmies arī šobrīd pēc Parīzes asiņainajiem notikumiem. Vai tik negaidīti patiešām ir islāma pārstāvju masveida virzība uz Eiropu? Mēs tos saucam par Sīrijas bēgļiem, bet cik tur sīriešu? Kā tas sanāca, ka Turcijas austrumrobežā salasīti bēgļi no visas islāma pasaules vienviet, un tie strauji pārtapa par sīriešu bēgļiem, tik ātri un organizēti bez eskcesiem pāri visai Turcijai tikuši ? Varbūt novecojošai un izkurtušai Rietumeiropas civilizācijai tiek gatavota nomaiņa? Notiek Eiropas islamizācija?

Lai aizstāvētos, ir skaidri jāapzinās, kas ir tās vērtības, no kurām atsakoties mēs kļūsim citādi un tādēļ nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut zaudēt. Aplamais politkorektums un pārspīlētā tolerance līdz šim nav ļāvusi to apzināties. Tikai retais uzdrīkstas reāli raudzīties sejā patiesībai un skaļi pateikt, ka mūsu apjūsmotās vērtības ir pašsaprotamas tikai vienai cilvēces daļai. Nevienam nav dūšas atskārst un atklāti pateikt ne visiem patīkamo atklāsmi, ka brīvības, vienlīdzības un brālības formula varēja rasties un kļuva pašsaprotama tikai kristietības ideju atzīstošajā cilvēces daļā. Otrā lielākā konkurējošā reliģiskā kopiena islāma pārvaldītajās zemēs nepavisam pēc tā netiecas, un, jo nepatīkamāk to apzināties, grib kardināli izmainīt arī rietumu pasauli.

Ir svarīgi, ka šobrīd šis ekstrēmais islāma piekritēju uzbrukums rietumu civilizācijas vērtībām ir kļuvis masveidīgs. Ilgstošākā laika periodā, ja ļausimies ierastajai bezrūpībai, kristīgajai Eiropai nav nākotnes. Par spīti pesimistiem, kas neredz Eiropā spēka aizstāvēt kristīgās vērtības, tas vēl ir iespējams, ja atradīsim garīgo spēku pārvērtēt līdzšinējos maldīgos uzskatus par mūsu izvēlētā pasaules uzskata pašsaprotamību.

Eiropas, arī Latvijas, sabiedrībai ir jāspēj vienoties un skaidri un nepārprotami formulēt savu piederību kristīgajai pasaulei un, pats galvenais, apņemties stingri bez kompromisiem aizstāvēt to, kā tas vēstures gaitā ir nācies darīt ne reizi vien.

Eiropai ir pēdējais brīdis izšķirties vai kristietība ir tās tautu un valstu vienojošā vērtība? Cik paradoksāli, tieši Francija un Beļģija viskategoriskāk iestājās pret topošās Eiropas konstitūcijas papildināšanu ar atsauci uz Eiropas kristīgajām saknēm. Latvijā mēs, nepavisam ar reliģiju tā aizrautie latvieši, to iekļāvām savā Satversmes preambulā. Laikam jau tāpēc, ka daudzajos nebrīves un apspiestības gados esam sapratuši, ka mūsu Dainās godātās un kristietībā sludinātās patiesības ir ļoti līdzīgas vērtības, kuras sniedz iespēju dzīvot patiesi harmoniskā un mūsu dzīvesziņai pieņemamā veidā. Tāpēc mūsu priekšstāvjiem Eiropā un valdībā nevajadzētu kautrēties aicināt savus vecākos un viscaur varenākos kolēģus attapties, pārtraukt līdz šim piekopto pašnāvniecisko politiku, kamēr patiešām nav par vēlu nosargāt Eiropu tādu, kāda viņa vēl ir mums visiem eiropiešiem pieņemama.

Kristietībai Eiropā ir jākļūst par konstitucionālu principu, kas atbilstoši un adekvāti jāaizstāv. Tas ļaus pieņemt un piespiest ievērot tādas uzvedības normas, kas neapdraudēs, bet aizsargās mums līdz šim pašsaprotamās vērtības. Ja to nedaram, jāapzinās - mūsu mazbērni tiks spiesti pielūgt citus Dievus.

Šai sakarā saskatu nepieciešamību Latvijas Saeimai un MK izvērtēt situāciju kopīgi ar Jums - Latvijas kristiešu vadītājiem, mēģinot noteikt sadarbības iespējas jaunajiem Latvijas iedzīvotājiem - topošajiem pilsoņiem ar Latvijas tradicionāli kristīgo pasauli.

Cieņā,

Imants Burvis

1. Viņa Eminence arhibīskaps Jānis Vanags

Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca

Mazā pils iela 4, Rīgā, LV - 1050;

2.Viņa Eminence arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs

Rīgas Metropolijas Romas Katoļu Kūrija,

Mazā pils iela 2A, Rīgā, LV - 1050

3.Viņa eminence Visaugstisvētais Rīgas un Visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs

Brīvības bulv. 23, Rīgā, LV - 1050;

4. Viņa Eminence bīskaps Pēteris Sproģis

Latvijas Baptistu draudžu savienība

Lāčplēša ielā 37, Rīga LV - 1011;

5 Aug. cien. . Superintendante Gita Mednes k - dze

Latvijas apvienotā Metodistu Baznīca

Akas ielā 13, Rīgā, LV - 1011

Viņa Eminence bīskaps Ints Danielsons

Latvijas anglokatoliskā misija

6. Latvijas Kristīgā akadēmijas rektore,Dr., profesore Sk. Gūtmanes k - dze

Vienības prospekts 23, Jūrmala, Bulduri, LV – 2010