Darījumā ar Ķīšezera zemi Lūša darījumu apmaksājis Sprūda administrēts uzņēmums, vēsta žurnāls  (71)

2014.gada nogalē tika ziņots par darījumu, kurā Lūsis no nezināma avota finansēja 3,2 miljonu eiro vērtu darījumu - parādsaistību iegādi -, kas vēlāk iesaistītajām pusēm nodrošināja piekļuvi zemei vairāk nekā 40 hektāru platībā Ķīšezera krastā. Zeme piederēja uzņēmumam "Peltes īpašumi", kuram 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja un par administratoru nozīmēts Sprūds.

"Peltes īpašumi" bija parādā Kipras uzņēmumam "Velven", un Lūsis 2011.gada vasarā par 3,2 miljoniem eiro nopirka tiesības uz šīm parādsaistībām, kas bija nodrošinātas ar 14 miljonu eiro vērtu hipotēku uz zemi. Tā kā Lūsim oficiāli nebija šādu līdzekļu un savus tālākos saistītos darījumus viņš kā TM amatpersona nebija deklarējis, VID ierosināja kriminālprocesu. Tajā joprojām tiek pārbaudīta iespējama nodokļu nemaksāšana, naudas legalizācija un dokumentu viltošana.

Žurnāls atklājis, ka nauda sākotnējam Lūša darījumam, kas nodrošināja kontroli pār "Peltes īpašumu" parādiem un vēlāk ļāva bez reālas naudas maksāšanas iegādāties dārgo zemi, nākusi no pilnīgi cita, nesaistīta maksātnespējīga uzņēmuma, kuru arī administrēja Sprūds.

Lai gan maksātnespējīga uzņēmuma naudas līdzekļi nav administratora īpašums un to izlietošana iespējama tikai un vienīgi saskaņā ar likumu, no Sprūda administrētā maksātnespējīgā uzņēmuma "Dzimtā sēta" konta "Nordea" bankā 2011.gada augustā 3,2 miljoni eiro pārskaitīti uz speciālu darījumu kontu ar norādi "Maksājums par prasījumu tiesību iegādi pret ''Peltes īpašumi'', izpildot vienošanos ar ''Velven Limited''", un to apliecina bankas pārskaitījuma dokuments.

Valsts policija krāpšanas kriminālprocesa izmeklēšanā nav tikusi līdz rezultātiem teju jau divus gadus, un žurnāls ir noskaidrojis, ka lietai nomainījušies jau četri izmeklētāji. Nevienai personai nav piemērots nekāds statuss, pie Sprūda nav veiktas arī kratīšanas, lai arī policijas rīcībā ir informācija par viņa administrētā uzņēmuma "Dzimtā sēta" naudas pārskaitījumu.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers žurnālam "Ir" atzina, ka ir informēts par šī kriminālprocesa virzību, un uzskata to par "neapmierinošu". Savukārt policijas vadība kavēšanos noliedz. Kriminālpolicijas šefs Andrejs Sozinovs intervijā "Ir" izteicies, ka izmeklētāji lietā esot nomainīti, lai atrastu īstos, kas spēs procesu "novest līdz normālam iznākumam", jo ekonomiskie noziegumi esot ļoti komplicēti.

Tikmēr iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) informēja, ka policijā sākta iekšēja pārbaude, lai konstatētu, vai izmeklēšanu kavē objektīvi faktori vai arī "tiešām ir saskatāma apzināta novilcināšana".