Viņš gan uzskata, ka jautājums par naturalizāciju drīzāk būtu jāskata bērnu un jauniešu kontekstā, vienlaikus izprotot, ka ne visi vēlēsies iegūt Latvijas pilsonību.
Runājot par to, ka valsts simtgades pasākumos esot plānots pieņemt politiskus lēmumus, kas kalpotu kā pretimnākšana nepilsoņiem, eksprezidents norādīja, ka diskusijas sākotnējā ideja bija spriest par politisku žestu Latvijas iedzīvotājiem, līdz ar to tika lemts pētīt, cik efektīva bijusi līdzšinējā nepilsoņu politika Latvijā.
"Taču konkrētu plānu un ideju vēl nav. Sākotnēji nepieciešama analīze, bet tagad jau redzam saceltu ažiotāžu," sacīja Zatlers. Viņa ieskatā, Latvijā 25 gadu garumā tika veiksmīgi piekopta naturalizācijas kārtība, kas ļauj iedzīvotājiem pašiem izvēlēties turpmākos soļus.
"Kādēļ lai tur ko mainītu?" viņš retoriski vaicāja. "Ja cilvēks pats izvēlas, viņš ir vairāk apmierināts, nekā tajā situācijā, kurā viņam kaut kas tiek dots, neprasot, vai viņš to maz vēlas," piebilda Zatlers.
Tikmēr eksprezidenta Andra Bērziņa sekretāre Daina Bāra norādīja, ka Bērziņš pagaidām nav formulējis stingru viedokli šajā jautājumā, tomēr Bērziņa ieskatā diskusijas ir nepieciešamas, taču to nedrīkst darīt pārlieku strauji.
Savukārt, kā norādīja pašreizējā Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, Simtgades padomē valsts prezidenti vien vispārīgi pieskārušies jautājumam par nepilsoņu lielo skaitu. "Nekādas konkrētas iniciatīvas šobrīd netiek ne izstrādātas, ne arī virzītas," viņa piebilda.
Līdzīgu viedokli pauda arī Valsts prezidenta izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja Liesma Ose, norādot, ka konkrētas diskusijas par šiem jautājumiem neesot.
Viņa pieļāva, ka aktīvāka spriešana par minētajām idejām sākusies pēc eksprezidenta Bērziņa intervijas LNT raidījumam "900 sekundes", kurā viņš sacīja, ka tā vietā, lai pievērstu tik lielu uzmanību salīdzinoši nelielam bēgļu skaitam, kas jāuzņem Latvijai, vispirms vajadzētu atrisināt pašreizējo situāciju ar nepilsoņiem.
"Pašlaik mēs studējam pēdējo desmit gadu laikā tapušos pētījumus par pilsonības popularizāciju nepilsoņu vidū," apliecināja Ose, piebilstot, ka aktīvākās sarunas norisinās tieši par Latvijas pilsonības popularizēšanu, ko iespējams veikt dažādos veidos.
Kā labo piemēru viņa izcēla Rīgas Latviešu biedrības pirms vairākiem gadiem organizēto projektu "Integrācijas ABC", kurā neformālā gaisotnē norisinājusies sagatavošana naturalizācijas procesam. "Tas ir lielisks piemērs, kuru noteikti apskatīsim. Vēl viens labs plāns ir cilvēku pozitīvā naturalizācijas pieredze. Viņi par ieguvumiem varētu stāstīt saviem tautiešiem," sacīja Ose.
Taujāta par konkrētiem termiņiem, kuru laikā norisināsies pētījumu analizēšana, Ose gan atzina, ka konkrētu laika rāmju pašlaik nemaz neesot.
Jau ziņots, ka valsts simtgades pasākumos plānots pieņemt politiskus lēmumus, kas kalpotu kā pretimnākšana nepilsoņiem, ziņoja laikraksts "Latvijas Avīze".
Esot izskatīti dažādi varianti - pilsonības automātiska piešķiršana neatkarīgajā Latvijā dzimušo nepilsoņu bērniem, pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem vai pat nepilsoņu statusa likvidēšana un pilsonības piešķiršana visiem.
Diskusija par naturalizāciju notikusi Simtgades padomē, kur darbojas Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar eksprezidentiem. Kā vēsta laikraksts, padomes pārstāvji esot apgalvojuši, ka par konkrētiem risinājumiem runāt esot pāragri.
Arī Valsts prezidenta kancelejā izveidotā ekspertu grupa meklē dažādus risinājumus, piemēram, valodas lietošana sabiedriskajā telpā.
Ekspertu grupa arī analizēšot iespējas samazināt nepilsoņu skaitu, īpaši attiecībā uz bērniem. Kā laikrakstam apgalvoja ekspertu grupas vadītāja Ose, varot būt runa par Latvijā dzimušajiem bērniem vai arī atsevišķiem naturalizācijas atvieglojumiem, bet ne par pilnīgu nepilsoņa statusa atcelšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
