Valdība apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju  (216)

Tāpat valdība par atbildīgo institūciju Valsts aizsardzības koncepcijas īstenošanā noteica Aizsardzības ministriju. Koncepcija vēl jāapstiprina Saeimā.

MK arī uzdeva Aizsardzības ministrijai un Tieslietu ministrijai kopīgi strādāt pie Ieslodzījuma vietu pārvaldes vietas un lomas noteikšanas Nacionālās drošības plānā, Valsts aizsardzības plānā un citos plānošanas dokumentos.

Attīstības plānošanas dokumenta projektā sacīts, ka, attīstot desanta un speciālo uzdevumu vienības, kā arī nodrošinot bruņotos spēkus ar modernizētu kaujas tehniku Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pierobežā, Krievija rada izaicinājumus Baltijas valstu aizsardzībai.

Koncepcijā pausts, ka pastāvošo starptautisko drošības vidi raksturo savstarpēja valstu atkarība, grūti prognozējamas vides izmaiņas un dažādā drošības izaicinājumu daba. Drošības izaicinājumi izriet gan no valstīm, gan nevalstiskajām organizācijām, kas izmanto gan konvencionālās, gan asimetriskās karadarbības elementus. Kopumā arvien spilgtāk sāk iezīmēties multipolāras pasaules veidošanās, kas agrāk vai vēlāk varētu novest pie izmaiņām esošajā starptautiskajā kārtībā, teikts dokumentā.

Latvija kopā ar NATO un Eiropas Savienības (ES) sabiedrotajiem ir saskārusies ar Eiropas drošības vides satricinājumu, ko radījusi Krievijas agresija Ukrainā. Mainot starptautiski atzītās robežas un neievērojot uzņemtās starptautiskās saistības, Krievija grauj pastāvošo starptautisko kārtību.

Apstiprinātajā koncepcijā norādīts, ka, lai nodrošinātu iekšējo stabilitāti un saliedētu sabiedrību, Krievija kultivē un rada ārēja apdraudējuma tēlu sabiedrībā, asociējot to ar NATO un ES valstīm. To apliecina arī 2015.gada 31.decembrī apstiprinātā Krievijas Nacionālās drošības stratēģija. Krievija īsteno militārās aktivitātes ārpus savas teritorijas, kā, piemēram, Sīrijā, un tas konfrontē ar NATO un ES interesēm.

Dokumentā uzsvērts, ka Krievijas ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. "Līdzšinējā Krievijas politika apliecina, ka Krievija ir gatava sasniegt savus mērķus attiecībā uz kaimiņvalstīm, izmantojot visus līdzekļus, tai skaitā nevairoties no militāro līdzekļu izmantošanas savas ārpolitikas un drošības orientācijas izvēles uzspiešanā," atzīst Valsts aizsardzības koncepcijas autori.

Latviju kā Baltijas jūras reģiona valsti vistiešāk ietekmē tas, kas notiek šai reģionā. Pretēji deklarētajām vērtībām un apņemšanām, kas izteiktas NATO un Krievijas attiecību pamatdokumentos, pēdējo gadu laikā Krievija mērķtiecīgi attīstījusi savu militāro infrastruktūru un demonstrējusi militāro spēku tiešā Latvijas pierobežā. Krievija tiecas uz savas militārās klātbūtnes palielināšanu Baltkrievijā, un tas palielina Krievijas rīcībspēju NATO austrumu pierobežā.

Pilnveidojot Krievijas bruņoto spēku ātrās reaģēšanas spējas, mobilitāti un kaujas gatavību, attīstot desanta un speciālo uzdevumu vienības, kā arī nodrošinot bruņotos spēkus ar modernizētu kaujas tehniku Baltijas valstu pierobežā, Krievija rada izaicinājumus Baltijas valstu aizsardzībai.

Tādējādi, ņemot vērā Krievijas iekšpolitisko notikumu dinamiku, pieaugošo militāro klātbūtni NATO pierobežā un demonstrēto vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu sasniegšanai, šīs koncepcijas darbības laikā draudi Latvijas drošībai pieaug.

Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju. Valsts aizsardzības koncepcija tiek izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas ģeopolitisko situāciju, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķiem un Latvijas saistībām, kas izriet no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā.

Koncepcijā arī teikts, ka sabiedrības neapmierinātības veicināšana, ko pastiprina militārās aktivitātes Latvijas pierobežā, ir Krievijas īstenotās asimetriskās karadarbības elementi un ar tiem Latvija saskārusies jau kopš neatkarības atgūšanas.

Dokumentā norādīts, ka drošības vidē arvien grūtāk saskatāma kļūst robeža starp miera stāvokli, krīzes periodu un kara laiku. Asimetriskās karadarbības elementi bieži vien ir grūti identificējami, bet pamatā tie ir vērsti uz valsts iekšēju novājināšanu, valsts politiskās pārvaldības diskreditāciju un ticības savai valstij graušanu. Suverēnu valstu ietekmēšanā tiek izmantoti dažādi "maigās" un "cietās" varas elementi, īstenojot tā dēvēto hibrīdkaru.

Jau kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir saskārusies ar atsevišķiem asimetriskās karadarbības elementiem, kas pēdējo gadu laikā ir intensificējušies. Tiek identificēti arvien pieaugošie, Krievijas īstenotie mēģinājumi ietekmēt Latvijas drošību, izmantojot dažādas ietekmes sviras.

Mākslīgi koordinēta un vadīta komunikācija - propaganda, psiholoģiskā ietekme, uzbrukumi kibertelpā, enerģētikas nozares izmantošana politisku mērķu sasniegšanai, ekonomikas un uzņēmējdarbības vides ietekmēšana ar mākslīgu barjeru un aizliegumu palīdzību, ietekmes aģentu atbalstīšana un sabiedrības neapmierinātības veicināšana, ko pastiprina militārās aktivitātes Latvijas pierobežā, ir Krievijas īstenotās asimetriskās karadarbības elementi.

Krievijas retorika un militārās aktivitātes norāda uz Krievijas vēlmi graut uzticību NATO rīcībspējai un efektivitātei, kā arī sašķelt un vājināt NATO valstu vienotību, pozicionējot sevi kā alternatīvu drošības garantu pasaulē. Militāri Krievija attīsta un vingrina spējas, kas var tikt izmantotas, lai īstenotu neparedzētu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, atdalot tās no pārējās NATO teritorijas, un nepieļautu Ziemeļatlantijas līguma 5.panta īstenošanu, kā arī neļautu NATO nodrošināt pārsvaru jūrā un gaisā, norādīts dokumentā.

Ievērojamus drošības izaicinājumus rada pieaugošā nestabilitāte Eiropas kaimiņu reģionos, nelegālās migrācijas plūsmas, kā arī citi pārrobežu draudi, īpaši – terorisms. Teroristiskie grupējumi, piemēram, tādi kā "Daesh", jeb pašpasludinātā teroristiskā organizācija Islāma valsts Irākā un Levantē, rada nopietnus draudus drošībai plašākā Tuvo Austrumu reģionā, kā arī rada apdraudējumu sabiedrotajiem un partneriem visā pasaulē. Lai gan tas nerada tiešu militāru draudu Latvijai, tomēr pastāv apdraudējums NBS karavīru drošībai, piedaloties starptautiskajās militārajās misijās un operācijās. Terorisma radītais apdraudējums un migrācijas problēmas NATO un ES pieaug, tādēļ nepieciešama kopīga un koordinēta sabiedroto rīcība, stiprinot NATO un ES vienotību un solidaritāti.

Vienlaikus drošības izaicinājumus rada sabiedrībā joprojām jūtamās ekonomiskās krīzes sekas, atzīst koncepcijas autori. Tās veicinātā sociālā nevienlīdzība un iedzīvotāju skaita samazināšanās vairo Latvijas iekšējo un ārējo ievainojamību pret ārējiem draudiem.

Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju. Valsts aizsardzības koncepcija tiek izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas ģeopolitisko situāciju, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķiem un Latvijas saistībām, kas izriet no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā.

Aizvadītajā gadā notika vairākas publiskas diskusijas par koncepciju.