Sliktās apraides dēļ daudziem Krāslavas novada iedzīvotājiem jau gadiem nav iespējas klausīties un skatīties populārus Latvijas radio un televīzijas kanālus, šodien Daugavpilī notikušās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļu un Latgales pašvaldību vadītāju tikšanās laikā sacīja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).
Sanāksmē tika spriests par Latgales informatīvās telpas stiprināšanu, un Upenieks tajā retoriski vaicāja, ko lai viņš atbild "kārtējās slēdzamās pierobežas lauku skolas skolēnu vecākiem, kas, (..) ieradušies pārrunāt turpmāko rīcību saistībā ar savu bērnu izglītošanu, pie viena apjautājas, kad beidzot varēs uztvert "Latvijas Radio 2"".
Lai arī apraides speciālists pasākuma dalībniekiem apgalvoja, ka Latvijas radio un televīzijas uztveršana ir nodrošināta vairāk nekā 99% valsts teritorijas vairāk nekā 99% valsts iedzīvotāju, pašvaldību vadītāji norādīja uz trūkumiem šajā jomā.
Savukārt Aglonas novada domes priekšsēdētāja Helēna Streiķe vērsa klātesošo uzmanību uz pārāk lielo negatīvismu plašsaziņas līdzekļu izplatāmās informācijas saturā. "Ja vecākās paaudzes cilvēkiem varbūt jau ir izveidojusies sava vērtību sistēma, tad kā lai audzina valsts mīlestību un patriotismu jaunākajai paaudzei, ja ikdienas televīzijā un radio dominē "sliktās ziņas"," neizpratni pauda Streiķe.
Aglonas novada pašvaldības vadītāja vērsa uzmanību arī uz tādiem jautājumiem kā žurnālistu ētika un informācijas kontroles trūkums sociālajos tīklos, kur var tikt publicēta jebkāda informācija, ieskaitot klajus melus un lamu vārdus, un neviens par to netiek saukts pie atbildības.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis piedāvāja apsvērt iespēju Latvijas iedzīvotājiem aktuālo informāciju izvietot arī Latvijā translēto kaimiņvalstu televīzijas kanālu informatīvajos blokos.
Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka Latgales pašvaldību vadītājiem bieži ir problēmas atrast iespēju paust savu viedokli centrālajos mēdijos, nereti par šādu iespēju tiekot pieprasīta samaksa, kas neesot godīgi, jo līdzekļi valsts finansēto masu mediju uzturēšanai tiek ņemti no visu valsts iedzīvotāju nodokļiem. Savukārt uzstājīgākiem Latgales pašvaldību pārstāvjiem reizēm tiekot pārmesta iejaukšanās ziņu saturā.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka aicināja Latgales pašvaldību vadītājus pašiem izrādīt lielāku iniciatīvu, lai viņi tiktu uzklausīti un varētu paust savu viedokli centrālajos medijos.
Savukārt Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele pauda cerību, ka šodienas sarunai būs arī reāls rezultāts, proti, tiks veikts konkrēts darbs situācijas uzlabošanai, kā arī informatīvā saikne starp valsti un reģioniem kļūs ciešāka.
Jau vēstīts, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien un rīt apmeklē Daugavpils, Ludzas, Zilupes un Ciblas novadus, lai spriestu par Latgales informatīvās telpas stiprināšanu, īpašu uzmanību veltot jautājumam par nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pieejamību reģionā, sevišķi pierobežā.
"Dosimies uz pierobežu, lai tiktos ar vietējiem iedzīvotājiem un amatpersonām un paši savām acīm pārliecinātos par nacionālo mediju pieejamību. Svarīgi meklēt veidus, kā stiprināt pierobežā pieejamo mediju kvalitāti un iedzīvotāju vēlmi tos patērēt, jo tehniska plašsaziņas līdzekļu pieejamība pati par sevi neko neatrisinās," iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).
Viņa norāda, ka pierobežā medijiem īpaši sīvi nākas konkurēt ar Krievijas medijiem, kas ne vienmēr nodrošina objektīvu un Latvijai labvēlīgu informāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
