Atbalsta iespēju pilsoņiem neatkarīgi no izcelsmes pasē mainīt tautības ierakstu uz 'latvietis'  (41)

Atbalstītās izmaiņas, kuras rosinājuši deputāti Andrejs Judins (V) un Lolita Čigāne (V), paredz noteikt, ka persona, kura ir Latvijas pilsonis, kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesīga mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".

Grozījumi kā kritēriju paredz arī personas piederību latviešu kultūrai, taču Judins iepriekš atbildīgās Juridiskās komisijas sēdē pieļāva šī aspekta izsvītrošanu likumprojekta izskatīšanas tālākā gaitā. Šo piederību varētu neminēt, ņemot vērā, ka tas izriet no pārējiem normas nosacījumiem. Izmaiņas plānots precizēt, likumprojektu skatot trešajā, galīgajā, lasījumā.

Iepriekš komisijas sēdē Judins norādīja, ka šo iespēju vēlētos izmantot maza daļa pilsoņu, kas izjūt piederību latviešu tautai. Arī Čigāne pauda, ka pazīst pilsoņus, kas vēlētos tautības ierakstu mainīt uz "latvietis". Līdzīgu piemēru minēja parlamentārietis Gundars Daudze (ZZS).

Savukārt deputāte Inga Bite (LRA) komisijas sēdē neatbalstīja šīs izmaiņas, paužot uzskatu, ka tautība ir viena no tām iezīmēm, ko nevar mainīt. Taču deputāts Andrejs Elksniņš (S) izteica bažas par juridiskām problēmām, piemērojot pašreizējā redakcijā sagatavoto priekšlikumu.

Pašlaik Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā noteikts, ka persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss, ir tiesīga vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām. Šīs normas mainīšana netiek rosināta, un to turpinātu piemērot paralēli piedāvātajām izmaiņām.

Kā ziņots, 2013.gadā Saeima noraidīja likumprojektu, kas noteiktu, ka Latvijas pilsonis, kuram vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kurš augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, ir tiesīgs mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".

Tolaik likumprojekta autori norādīja, ka nacionālā jeb etniskā identitāte ir viens no būtiskākajiem personas identitātes elementiem. Nacionālā identitāte balstās personas piederībā kādai noteiktai kultūrtelpai, valodai, kas visas ir dzīves laikā iegūtas identitātes. Personas nacionālās jeb etniskās piederības noteikšana, balstoties tikai tās priekšteču identitātēs, ir novecojusi, 2013.gadā uzsvēra noraidītā likumprojekta autori - vairāki "Vienotības" un Reformu partijas deputāti.

Šodien Saeimā atbalstīti arī citi grozījumi, kas paplašinās to personu loku ar latvisku izcelsmi, kurām ir iespēja mainīt savu tautības ierakstu uz "latvietis". Šie grozījumi likumā nepieciešami, jo Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir konstatējusi gadījumus, kad ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi rodas problēmas reģistrēt Latvijas pilsonību.

Piemēram, Pilsonības komisija ir saskārusies ar gadījumu, kad personai, kuras abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un viens no viņiem ir latvietis, spēkā esošais regulējums neļauj nedz iegūt Latvijas pilsonību, nedz mainīt tautības ierakstu uz "latvietis", iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka persona ar latvisku izcelsmi, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir tiesīga mainīt tautības ierakstu pret "latvietis" vai "lībietis (līvs)", ievērojot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma pārējos noteikumus.