IMG_6485
Foto: Aizsardzības ministrija
2006. gadā Rucavas novada Papes ciemā tika atklāta nelikumīga būvniecība kāpās - lietuviešiem piederoša firma kāpu zonā būvēja 14 atpūtas namiņus, bet kāds cits kaimiņvalsts iedzīvotājs 50 metrus no jūras cēla sev privātmāju.

Pēc valsts būvinspekcijas un atbildīgo ministru pamudinājuma, pašvaldība izlēma, ka nelikumīgā būve īpašniekam jānojauc. Pagājuši desmit gadi. Lietuvietis šajā laikā namiņu nav nojaucis - tieši pretēji – būve ir pabeigta, un viņš tur pavada brīvdienas, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".

2004. gadā Liepājas rajona pašvaldību būvvalde nelikumīgi izsniedza būvatļauju Lietuvas pilsonim Ažolam Gaižulim zvejnieku sētas būvniecībai Rucavas pagasta Papes ciemā pie jūras. Būvvalde tādu atļauju nedrīkstēja dot, jo ciematam nebija detālplānojuma un jaunbūves kāpās vispār nav atļautas. Pēc mēneša būvatļauju atsauca, taču īpašniekam par to nepaziņoja.

2006. gada martā vietējie iedzīvotāji ziņoja, ka kāpās sākusies mājas būvniecība. Pašvaldība būvniecību apturēja. Nodarījuma izvērtēšanā iesaistījās valdība. Toreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzskatīja, ka vietējā būvvalde rīkojusies "neadekvāti un bezzobaini". Viņš aicināja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski (ZZS) atlaist Rucavas domes priekšsēdi. Kučinskis uzskatīja, ka vispirms jāizvērtē Liepājas apvienotās būvvaldes vadītāja atbildība. Rucavas novada dome lika Gaižulim kāpās uzcelto māju līdz 2006.gada 1.augustam nojaukt.

TV3 vēsta, ka ir pagājuši desmit gadi. Visiem dzīve gājusi uz augšu. Vējonis ievēlēts par prezidentu, Kučinskis par premjeru. Nelikumības pieļāvušās būvvaldes vadītājs amatu nav zaudējis. Lietuvietis Ažolas Gaižulis pabeidzis mājas būvniecību un vasarās Papes ciemā izbauda jūras šalkoņu un kāpu aizvēju.

Kučinskis raidījumam pauž pārsteigumu, ka šī situācija joprojām vēl nav atrisināta: "paldies, ka pievērsāt uzmanību, nebiju dzirdējis," saka Kučinskis.

Mājai jau sen būtu jābūt nojauktai, taču Rucavas novada pašvaldība 2009. gadā mainīja pozīciju. Izlēma, ka celtniecību ekskluzīvajā vietā varētu legalizēt un atcēla 2006. gada lēmumu par mājas nojaukšanu.

Taču šo lēmumu pārsūdzēja Sabiedrība par atklātību "Delna". Tiesvedība joprojām turpinās. Gan pašvaldība, gan privātīpašnieks gaida Senāta spriedumu. Līdz šim visas instances nostājušās "Delnas" pusē. Pašvaldības mēģinājums legalizēt celtniecību ir nelikumīgs.

Savukārt mājas būvētājs draud no pašvaldības piedzīt desmitiem tūkstošu eiro zaudējumus un morālo kaitējumu, jo esot paļāvies uz sākotnējo būvatļauju.

Tiesas savos spriedumos gan norāda, ka projektā pārkāpumi ir bijuši tik būtiski, ka īpašniekam būtu jāsaprot, ka būvēt kāpās nav likumīgi. Ja tiesas lēmums paliks spēkā, tad īpašniekam pašam sava māja būs jānojauc. Ja viņš to nedarīs, tad to var darīt pašvaldība.

Šis nav pirmais gadījums, kad Liepājas rajona pašvaldību apvienotā būvvalde nelikumīgi izsniedz būvatļauju kāpās, ko pēc tam atceļ. 2014. gadā atļauja būvēt 14 ēkas atpūtas kompleksā kāpu zonā izsniegta lietuviešiem piederoša kompānijai "Pajūris".

Darbi pie atpūtas kompleksa "Vitas parks" apturēti jau pirms 10 gadiem. Valsts būvinspekcija anulēja būvatļauju, jo namiņi iebūvēti kāpu zonā un turklāt te ir Papes dabas parks.

Pāris mēnešu laikā līdz darbu apturēšanai firma paspējusi "uzraut" lielāko daļu no 14 plānotajām ēkām. Firma 10 gadus tiesājās par tiesībām būvēt, taču tiesā zaudēja. Tomēr šajā laikā pieņemts jauns teritorijas plānojums, un atpūtas parks vairs nav kāpu zonā.

Lai gan nu vairs komplekss neskaitās kāpu zonā, tomēr visi jautājumi nav atrisināti. Nav zināms, vai izdosies legalizēt iesāktos namiņus. Ja firmai tie būs jānojauc, tā varētu pieprasīt vairāk nekā miljona eiro zaudējumus no Rucavas pašvaldības, kas izsniegusi pirmo būvatļauju.

Nelikumības būvvaldē notika ilggadējā pašvaldības vadītāja Viktora Čamana laikā. "Nekā Personīga" viņš sacīja, ka nejūtas atbildīgs par notikušo. Tagad Rucavas novadu jau divus gadus vada Irēna Šusta. Ne par privātmāju ne par atpūtas kompleksu viņa nezina, kā pašvaldībai būtu jārīkojas.

Vides un reģionālās attīstības ministrijā "Nekā Personīga" skaidroja, ka par nelikumīgas būvniecības kontroli un novēršanu aizsargājamajās teritorijās ir atbildīga vienīgi pašvaldība.

Tas nozīmē, ka tā vēl ilgi var vilkt garumā kāpu atbrīvošanu no nelikumīgajām būvēm, pat ja tiesa atstāj spēkā desmit gadus veco lēmumu par mājas nojaukšanu, secina raidījums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!