No Putina aizbēgušie vīlušies par Imigrācijas likuma grozījumiem Saeimā  (223)

Kuzmins ir viens no 11 668 Krievijas pilsoņiem, kas pēdējo nepilnu sešu gadu laikā ieguvuši terminētās uzturēšanās atļaujas Latvijā. Viņam ir māja Ozolniekos, ko dzejnieks, pārdodot īpašumu Krievijā, iegādājās par aptuveni 80 tūkstošiem eiro.

"80. gadu vidū, 15 gadu vecumā, Bulduros pagaršoju latviešu saldumus, pagaršoju kafiju ar krēmu un melno balzamu. Sajutos kā pieaugušais. Sajutos kā īsts rietumnieks," sarunā ar "Delfi" atceras Kuzmins.

Latvijā atgriežas brīvības sajūtas

"Tagad ir līdzīgi, esmu pārcēlies uz Latviju un tās pašas brīvības sajūtas atgriežas," saka Kuzmins, kurš līdz ar žurnālistu Leonīdu Ragozinu, portāla "Spektr" galveno redaktoru Antonu Lisenkovu un vēl teju 50 kultūras un mediju darbiniekiem no Krievijas parakstīja vēstuli prezidentam Raimondam Vējonim, kurā lūdz neizsludināt Imigrācijas likuma grozījumus, kas ārzemniekiem paredz ieviest 5000 eiro maksājumu par atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu.

Prezidents grozījumus neizsludināja un atdeva atpakaļ parlamentam, taču norma par 5000 eiro aizvien ir palikusi.

"Saprotiet, mēs jau nekad nespēsim termiņuzturēšanās atļaujās nodalīt vai šie cilvēki ir Putina draugi, vai Putina pretinieki," Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti", atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, sacīja prezidents.

"Mēs esam pieraduši likumdošanas normas piemērot kādai ļoti konkrētai situācijai, bet likumdošanas normai jābūt universālai. Šajā gadījumā, ja likumdevējs ar Saeimas vairākumu ir lēmuši, ka 5000 eiro pie otrreizējas izvērtēšanas ir jāsamaksā, nu, mums tas var nepatikt, bet likumdevējs tā ir lēmis, uzskatot, ka ir kāda nauda jāsamaksā. Es pats personīgi uzskatu, ka, ja mēs ņemam kādu naudu, tad pretī būtu jādod kāds serviss - piemēram, atvieglotāka iesniegumu izskatīšana, kas varētu būt elektroniska," savu nostāju skaidroja Vējonis.

Tikmēr Kuzmins piebilst, ka 5000 eiro daudziem no atbraukušajiem būs grūti samaksājama nauda.

"Tā ir liela nauda. Es cenšos saprast, kas aiz šī ierosinājuma slēpjas. Es pieņemu, ka tur ir kas vairāk kā vienkārši pagrābšanās citu kabatās. Vai nu latvieši vēlas pārliecināt, ka šiem cilvēkiem, kas uzturēšanās atļaujas jau iegādājušies, šeit nav vietas, vai arī dod zīmi, ka nepieciešama vēl dziļāka integrācija un termiņuzturēšanās atļaujas vietā nepieciešams iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauja," pieļauj Kuzmins.

"Mēs labi redzam un zinām, ka noteikta krievu kopienā šeit Latvijā tuvina savus uzskatus Putina režīmam. Tie ir potenciālie Kremļa režīma atbalstītāji. Kad es reizēm apskatu vietējos krievu valodas laikrakstus, esmu šokēts. Ko un kā viņi raksta... Mēs, kas Putina režīmu esam pametuši, mēs līdz kaulam pazīstam viņa politiku, mēs redzam to absurdumu. Mana sajūta, ka latviešiem Latvijā daudziem aizvien nav ne jausmas, ka valsts šķeļas, ka daļa tuvinās Krievijai. Bet tie, kas pametuši Putina režīmu, var palīdzēt un šo situāciju mainīt. Es pats cenšos to mainīt," stāsta Kuzmins.

"Pirms mūsu tikšanās Puškina licejā lasīju lekciju. Viena no lekcijas idejām bija, ka mākslinieciskā brīvība, kas ir ļoti svarīga krievu literatūrai, šobrīd ir konfliktā ar totalitārajam režīmam līdzīgo mūsdienu Krieviju. Un, ziniet, manai auditorijai tas šķita kā jaunums, kā pārsteigums par to, kā viņu mīlētā Krievija patiesībā izskatās. Un tad es gribu atkal atgādināt, ka mēs pie šīs situācijas varam būt noderīgi. Mēs neesam nasta," savu pārliecību par Krievijas pilsoņu ieguldījumu Latvijā skaidro Kuzmins.

'Braucu uz mājām'

Jeļjena Lukjanova ar ģimeni dzīvo Jūrmalā un viņa īpašumu vērtībā nedaudz virs 100 tūkstošiem eiro iegādājās pirms nepilniem pieciem gadiem. Strādā par profesori prestižajā Maskavas Ekonomikas augstskolā. Viņa regulāri lido no Rīgas uz Maskavu pie studentiem, bet, kad atgriežas un lidostā viņai jautā, kāpēc dodas uz Rīgu, atbild, ka brauc uz mājām.

Lukjanova bija pazīstamā opozicionāra Mihaela Hodorkovska advokāte, pēc slavenākā Putina pretinieka aizstāvēšanas viņai palicis grūti dzīvot Maskavā. Viņa nenožēlo, ka Latviju izvēlējusies par savām jaunajām mājām. "Šeit ir visskaistākā jūra pasaulē," sarunā ar portālu "Delfi" apgalvo juriste, turklāt viņas kaķis, Bubļiks, šeit esot daudz laimīgāks nekā Maskavā.

"Maskavā bija iesprostots četrās sienās, Jūrmalā dzīvojas pa āru," sarunas laikā priecīgi stāsta Lukjanova. Pēdējo piecu gadu laikā viņa apgalvo, ka pierunājusi desmit ģimenes no Krievijas pārcelties uz dzīvi Latvijā, lielākoties uz Jūrmalu.

"Krievu inteliģence uzskata Latviju par valsti, kurā valda rietumu vērtības, tā ir iespēja aizbēgt no Putina režīma," stāsta advokāte. Arī viņa, tāpat kā Kuzmins, parakstīja lūgumu Valsts prezidentam nepieļaut Imigrācijas likuma grozīšanu.

Viņa noraida bažas, ka termiņuzturēšanās atļaujas noteiktumi jāpastiprina, lai tādējādi stiprinātu nacionālo drošību. "Latvijas problēma ir, nevis cilvēki, kuri mūk no Putina un izvēlas savu dzīvi pavadīt Latvijā, bet cilvēki, kas šeit dzīvo gadiem un domā, ka Krima ir Krievija.

Ja jūnijā parlaments tomēr strīdīgos grozījumus pieņems, viņa būs vīlusies, bet Latviju pamest tāpēc negrasās. "Par darbu augstskolā algā saņemu 3000 eiro, kā arī nopelnu par advokātes pakalpojumiem, es varētu šos 5000 eiro samaksāt, arī mani draugi varētu – mums šāds parlamenta žests vienkārši šķiet nesaprotams, tā, it kā mēs līdz šim nebūtu neko devušu Latvijas ekonomikai," sacīja Lukjanova.

Daļai cilvēku šie 5000 eiro varētu būt krietni grūtāk samaksājami, atzīst Lukjanova. "Krievi ir stipri pēc dabas, būtu grūti, taču to naudu kaut kā samaksātu un Latviju nepamestu," domā advokāte.

"Lielākā kļūda, ka šo gadu laikā neesam pietiekami skaidrojuši, ko mēs Latvijai varam sniegt, un pastāstīt, kas mēs īsti esam, pastāstīt, ka esam lojāli šai valstij," skaidro Lukjanova.

Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa no teju 12 tūkstošiem krievu, kas pēdējo piecu gadu laikā pārcēlās uz Latviju, atbraukuši šeit nevis biznesa nolūkos, bet gan tāpēc, ka nespēja vairs izturēt Putina režīmu.

Drošības policijas uzraudzībā

Drošības policijas (DP) informācija pagaidām nesniedz pilnīgu ainu par to, cik bīstama Latvijai varētu būt uzturēšanās atļauju sistēma. 2015. gadā DP uzsāka atkārtoti izvērtēt tos ārzemniekus, kuri termiņuzturēšanās atļaujas saņēma pirms pieciem gadiem un kuriem ir jāveic pārreģistrācija. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2010. gadā tika izsniegtas 289 uzturēšanās atļaujas, tostarp 218 Krievijas pilsoņiem.

"Veicot šo personu pārbaudi, DP pieņēma lēmumu anulēt atļaujas 25 personām. Aptuveni trešdaļa no anulēšanas gadījumiem bija saistīta ar nacionālās drošības riskiem," apstiprina DP preses sekretāre Līga Pētersone.

No minētajiem 25 cilvēkiem, kuriem atļaujas atteiktas vai anulētas, lielākā daļa bijuši Krievijas pilsoņi.

DP skaidro, ka veic pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, lai iegūtu apsteidzošu informāciju par personām, kuru darbība rada riskus nacionālās drošības interesēm, bet, ņemot vērā, ka šie pasākumi ir saistīti ar valsts noslēpuma sastāvošu informāciju, policija sīkākus komentārus nesniedz.

Ziņots, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 31. maijā, turpinās diskusijas par Imigrācijas likuma grozījumiem. Paredzams, ka komisija turpinās vērtēt tiesiskās paļāvības principus un pārejas noteikumus.

Plānots, ka Saeima par likuma izmaiņām lems 9.jūnijā.