Pētersone par savu atlūgumu: uzkrājusies drausmīga kolektīvā spriedze  (175)

Kā otrdien preses konferencē atzina Pētersone, pēdējo mēnešu notikumi, tostarp "apmelojošās kampaņas" ir bijis psiholoģisks spiediens, taču tas nav bijis galvenais iemesls, kāpēc viņa lēmusi amatu atstāt.

"Apmelojušās kampaņas, sākot ar visiem "Astoņkājiem", maniem dzīves apstākļiem un īpašumiem, nav tas, kas bijis lielākais spiediens. Uzskatu, ka esmu gana stipra, lai to izturētu, bet esmu gana ilgi – 21 gadu – nostrādājusi valsts pārvaldē, un ir lietas, kas man tāpat kā jebkuram sabiedrības loceklim liekas bezjēdzīgas. Ir lietas, kur mēs muļļājamies un nevaram pavirzīties uz priekšu," savus iemeslus skaidroja Pētersone, norādot, ka politiķi un valsts augstākās amatpersonas tikai ir solījušas noteiktas lietas, taču rīcība tām nav sekojusi.

Pētersones lēmumu amatu pamest ietekmējuši, piemēram, politiķu solījumi par atalgojuma palielināšanu dienesta amatpersonām, norādot, ka tas nav normāli, ka augsta līmeņa amatpersona dienestā saņem tik pat, cik, piemēram, departamenta Finanšu ministrijā direktors. Taču solījumi reālā rīcībā nav rezultējušies.

"Sabiedrības viedoklis ir, ka ierēdņi tikai dzer kafiju un domā, kā likt šķēršļus cilvēkiem. Varat nākt skatīties uz manu ikdienas darbu, cikos es nāku uz darbu un ko es daru. Tāpat, ko dara mani kolēģi. Vairākus gadus tikai sola par atalgojuma reformu valsts pārvaldē strādājošajiem. Mēs nevar sagaidīt, ka VID strādās cilvēki ar augstāko izglītību, kas būs ar mieru saņemt minimālo algu vai nedaudz vairāk kā minimālo algu," sacīja Pētersone.

Pētersone lēmumu par amata atstāšanu pieņēmusi arī, jo iepriekš Valsts kontrole vairākkārt kritizējusi lielu projektu finansēšanu. "VID nav bezatbildīgi rīkojies saistībā ar papildus piešķirtajiem līgumiem saistībā ar ēnu ekonomikas apkarošanu," uzsvēra atlūgumu iesniegusī VID vadītāja.

Mazliet pievēršoties arī tā sauktajam psiholoģiskajam spiedienam, Pētersone minēja, ka, protams, tas, kas notiek ap VID darbību un tās atspoguļojumu, ietekmē vienu vai otru lēmumu, skaidroja Pētersone. Vienlaikus viņa atzina, ka saprot arī sabiedrības sašutumu par izskanējušo informāciju par "Dirnēnu gadījumu" un citu atsevišķu VID amatpersonu rīcību, jo sakrājies ir ļoti daudz. Tomēr patlaban sabiedrība dusmas izgāž uz valsts pārvaldi, akumulējot tās uz VID.

"VID pārmet par garajiem rindām pie ārstiem, par analīžu kvotu sistēmu un sadali, par to, ka, piemēram, Ārlietu ministrija finansiāli nepalīdz kādam Latvijas pilsonim Latvijā nogādāt viņa Lielbritānijā mirušā brāļa mirstīgās atliekas," situāciju atklāja Pētersone, norādot, ka "uzkrājusies drausmīga kolektīvā spriedze".

Pētersone sacīja, ka darbu VID neplāno turpināt arī kādā citā amatā, kā arī patlaban viņai neesot citu darba piedāvājumu. Papildus viņa norādīja, ka noteikumi paredz, ka divus gadus viņa nevar strādāt uzņēmumos, par kuriem, esot VID vadītājas amatā, viņa pieņēmusi kādu lēmumu.

Runājot par komandu, Pētersone uzskaitīja, ka no viņas četriem vietniekiem ir palikusi vien Dace Palēkā, savukārt Vita Narnicka un Ingrīda Otaņķe-Gulbe ir pienākumu izpildītājas, bet ceturtā vietnieka vieta ir vakanta. "Jaunam vadītājam priekšnoteikums, ka viņš var veidot jaunu komandu. Man tā nebija, es atnācu un man vajadzēja strādāt ar tiem vietniekiem, kas bija. Nav runa par to, vai labs vai slikts, bet katram ir savas rakstura iezīmes un savs redzējums," skaidroja Pētersone.

Saistībā ar savu un VID kopumā līdzšinējo darbību, Pētersone esot saņēmusi lielu atbalstu no uzņēmējiem. Tomēr saistībā ar negācijām un izteikumi sociālajos tīklos, un komentāros uzņēmēji vairāk ieņēmuši tādu kā malā stāvēšanas pozīciju. "Viņi personīgi man zvana un saka turies, ka darām labu darbu, bet man ļoti gribējās, lai viņi uzmundrinātu arī pašu VID kolektīvu. Man gribējās no uzņēmējiem, tiem, kas atbalstīja iesāktos un pabeigtos darbus, aktīvāku atbalstu mūsu kolektīvam," sacīja VID vadītāja.