Saeimas komisija atbalsta maksu par daļas termiņuzturēšanās atļauju otrreizēju pagarināšanu  (14)

Attiecīgā norma neattieksies uz vairākiem ieguldījumu veidiem, piemēram, uz ieguldījumiem kapitālsabiedrībās. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka šo termiņuzturēšanās atļauju turētājiem jau ir pienākums veikt konkrētu iemaksu budžetā par šo atļauju pagarināšanu.

Šodien atbalstītā norma paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju turētājiem, kuri to būs ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gadā veiktajām likuma izmaiņām, pirmo reizi pagarinot šo atļauju, nebūs jāmaksā minētā iemaksa. Taču maksājums būs jāveic, otrreiz pagarinot uzturēšanās atļauju, skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietniece Maira Roze.

Šodien pieņemtās izmaiņas nemaina komisijas iepriekš atbalstīto regulējumu, ka pēc 2014.gada likuma grozījumiem iegūto termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi pagarināšanu jau pirmajā reizē vajadzēs maksāt 5000 eiro, norādīja Roze.

Komisija atbalstīja arī vairākus saistītus priekšlikumus.

Termiņuzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem tiek piešķirtas uz pieciem gadiem. Līdz ar to par otrreizējo pagarināšanu maksājums būs jāveic desmit gadus pēc pirmās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas.

Komisija arī atbalstīja grozījumu Imigrācijas likumā virzīšanu izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā.

Jau vēstīts, ka Saeima, 21.aprīlī trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemot grozījumus Imigrācijas likumā, cita starpā akceptēja deputāta Edgara Putras (ZZS) priekšlikumu, ka, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemniekam valsts budžetā būs jāsamaksā 5000 eiro. Atbalstot Putras priekšlikumu, Saeima mainīja par likuma izstrādi atbildīgās komisijas iepriekš pieņemto lēmumu noraidīt parlamentārieša rosinājumu.

Savukārt Valsts prezidents nolēma neizsludināt grozījumus Imigrācijas likumā. Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejā, nododot grozījumus Imigrācijas likumā otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents norādījis uz vismaz septiņām likuma normām, kuras nepieciešams pilnveidot, lai nodrošinātu precīzu likuma piemērošanu. Piemēram, likumā nav noteikta valsts pamatbudžeta programma, kurā ieskaitāmi ārzemnieku veiktie maksājumi 5000 eiro apmērā par atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu, kā arī nav paredzētas Ministru kabineta tiesības apturēt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu valsts drošības vai valsts ekonomiskās attīstības interesēs. Valsts prezidents nav apšaubījis Saeimas tiesības noteikt papildu prasības atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanai, taču norādījis uz nepieciešamību nodrošināt skaidru un precīzu pāreju uz jauno regulējumu.

Kā ziņots, koalīcijas pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi par to, cik lielā mērā uz termiņuzturēšanās atļauju turētājiem piemērot nosacījumus par iemaksu veikšanu, veicot termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu.

Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa uzsvērusi, ka priekšlikums par 5000 eiro iemaksu neatbilst tiesiskās paļāvības principam.

Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš paudis viedokli, ka šādam maksājumam jābūt. Viņš uzsvēris, ka nacionālā apvienība iebilda pret "termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību", tomēr, ja tāda pastāv, tad nevajadzētu atteikties no ieceres par šo iemaksu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) kritizējis "ļoti sliktu praksi" iesniegt konceptuālus priekšlikumus likumprojektiem pirms 3.lasījuma. Viņš arī atzinis, ka nav pārliecināts par to, vai šādai iemaksai jābūt.