Par grozījumiem Sinodē nobalsoja nedaudz vairāk nekā 77% sinodāļu. Lai tos varētu apstiprināt, grozījumu atbalstam bija nepieciešami 75% balsu. Iepriekš baznīcas Satversmē bija formulēts, ka "ordināciju var lūgt ikviens, kurš ir atbilstoši LELB kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatam".
Sinodes pirmajā dienā tika uzklausīti arhibīskapa Jāņa Vanaga, Liepājas bīskapa Pāvila Brūvera, Daugavpils bīskapa Eināra Alpes, Virsvaldes sekretāra Romāna Ganiņa un LELB Revīzijas komisijas ziņojumi par norisēm draudžu garīgajā un saimnieciskajā dzīvē.
Arhibīskaps Vanags savā ziņojumā pieskārās arī jautājumiem, kā Sinodes lēmumi par Satversmes grozījumiem varētu ietekmēt LELB un Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) sadarbību, kā arī LELB attiecības ar citu valstu baznīcām un baznīcu apvienībām.
Sinodes pirmās darba dienas gaitā tika izskatīti un nobalsoti lēmumi par visiem 65 priekšlikumiem LELB Satversmes grozījumos.
Tostarp sinodāļi nolēma, ka tiks palielināta laju pārstāvniecība Virsvaldē; turpmāk Sinode notiks vienu reizi četros gados; baznīcas Satversmē ir nostiprināts diecēzes kapitula institūts – tā tiesības un uzdevumi; vairākas draudzes nepieciešamības gadījumā varēs ievēlēt kopīgu padomi; ir noteikta prāvestu un bīskapu atcelšanas kārtība; mazo draudžu garīgās aprūpes nodrošināšanai būs iespēja lokālai jeb "vietējai" ordinācijai; piederība LELB varēs īstenoties ne tikai draudzē, bet arī klosterī vai brālībā un māsu kopienā; baznīcas Satversmē nostiprināts princips, ka LELB tiek ordinēti tikai vīrieši.
Saskaņā ar LELB Satversmi, lēmums pieņemts balsojumā ar 77,3% sinodāļu atbalstu. Papildus izskatītajiem Satversmes grozījumu jautājumiem, atbalstīts lēmums par LELB draudžu maksājumu parādu atlaišanas saraksta papildināšanu un garīdznieku atalgojuma sistēmas budžeta vadlīnijas turpmākajam plānošanas periodam. Sinode pieņēma LELB turpmāko 20 gadu attīstības un darbības virzienu stratēģiju.
Jau vēstīts, ka LELB 27.Sinodē lēma par Satversmes grozījumiem, tajos nostiprinot, ka sievietes mācītāja amatā ordinēt nevarēs. Sievietes luterāņu baznīca Latvijas neordinē jau ilgus gadus.
LELB pārstāvis, Rīgas Doma Evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Kaspars Upītis sarunā iepriekš uzsvēra, ka esošā situācija nemainīsies, ja priekšlikums gūs atbalstu. Viņš norādīja uz jau pašlaik spēkā esošo normu, kas ir formulēta vīriešu dzimtē.
"Teorētiski sievietes varēja lūgt, bet Satversmē ir ierakstīts vīriešu dzimtē - ka "pretendents" var lūgt. Tagad ir pienācis brīdis, kad kāds konservatīvāks spārns ir iesniedzis šo priekšlikumu, ka šī norma ir stingrāk jāapstiprina Satversmē, lai par to nebūtu diskusiju un tas būtu izlasāms visiem," teica Upītis, norādot, ka Latvijā sievietes tikušas ordinētas tikai īsu brīdi, bet kopš Jāņa Vanaga kļūšanas par arhibīskapu tas nav noticis. Viņš amatā ievēlēts 1993.gadā.
"Tās, kas ir ordinētas, tas ir noticis ārpus Latvijas. Ja arī netiks sasniegts kvalificētais vairākums Sinodē, tas neko nemainīs baznīcas pastāvošajā kārtībā, bet turpināsies diskusijas par tēmu, kā izprotam Svētos rakstus. Liberālā puse uzskata, ka sievietēm ir jāļauj būt par mācītājam, bet vienlaikus nav priekšlikuma, kas to atļautu, un tādus iesniegt uz gaidāmo Sinodi vairs nevar, jo grozījumiem ir jāiziet noteikta procedūra," stāstīja Upītis.
Sievietes garīgā amatā ordinē Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBāL), kas kritizējusi plānotos grozījumus, pārmetot sieviešu atstumšanu no kalpošanas garīdznieku amatos. "Kopš 2009.gadam no LELB vadības puses ir mērķtiecīgi strādāts pie tā, lai balsojums būtu sievietes izslēdzošs. Kopš laika, kad arhibīskapa amatā stājās Jānis Vanags, sieviešu ordinācija LELB tika apturēta," iepriekš pauda LELBāL.
LELB Sinode ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas augstākā lēmējinstitūcija, kas pulcējas vismaz reizi trijos gados. Sinodi sasauc un sagatavo Virsvalde, to atklāj arhibīskaps un vada Sinodes ievēlēts prezidijs.
Latvijas Sinodes uzdevumi ir pieņemt vai grozīt LELB Satversmi, izdot Baznīcas noteikumus vai atcelt un grozīt pastāvošos noteikumus, apstiprināt LELB attīstības un tās darbības virzienu stratēģiju, apstiprināt jaunas vai likvidēt pastāvošās LELB darba nozares, lemt jautājumus par LELB attiecībām ar valsti un citām konfesijām, lemt par LELB dalību starptautiskās baznīcu apvienībās, dibināt diecēzes un ievēlēt diecēžu bīskapus, noteikt draudžu iemaksu apjomu LELB vispārējām vajadzībām, noklausīties un apspriest pārskatus par LELB saimniecisko un garīgo dzīvi u.c.
LELB mājaslapā publicētā informācija liecina, ka Latvijā ir gandrīz 300 luterāņu baznīcas draudžu, kurās kalpo 140 ordinēti mācītāji un 10 evaņģēlisti. Latvijā ir 430 tūkstoši luterāņu, no tiem aptuveni 43 tūkstoši aktīvi piedalās LELB draudžu dzīvē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
