Sestdien ārkārtas kongresā lemj par to, vai partijai ir nākotne, un šāda situācija ir radusies iekšējo strīdu un iepriekšējās valdības ne pārāk sekmīgās darbības dēļ, partijas kongresā sacīja tās aizejoša līdere Solvita Āboltiņa.
"Es skaidri saredzu brīdi, kurā aizsākās process, kas nu novedis pie tā, ka mēs ārkārtas kongresā lemjam par to, vai "Vienotībai" ir nākotne," norādīja Āboltiņa.
Viņa atgādināja, ka startam 12.Saeimas vēlēšanās "Vienotība" piesaistīja gan reģionālos sadarbības partnerus, gan virkni bijušo Reformu partijas biedru. "Vēlēšanu rezultāti, kaut apmierinoši, izrādījās iekšēji destruktīvi brīdī, kad, pateicoties ar partijas vadību nesaskaņotām individuālām reklāmas kampaņām, ilgstošus "Vienotības" biedrus un reģionālo nodaļu pārstāvjus rezultātos apsteidza jaunpienācēji. Tas nešaubīgi lielā daļā biedru atstāja vilšanās pēcgaršu," sacīja politiķe.
Viņa atgādināja par "aizdomu ēnu" saistībā ar iespējamu balsu pirkšanu vēlēšanās. "Tomēr pēc kopīgām diskusijām pieņemtais lēmums nozīmēja problēmu "paslaucīt zem paklāja", par prioritāti atstājot 23 balsis Saeimā. Šis 23 balsu kritērijs, kļuvis par pašmērķi, joprojām atsevišķos brīžos mums traucē uz notiekošo un saviem lēmumiem paraudzīties plašākā perspektīvā un liek jautāt, vai esam komanda kopīgu mērķu un ideālu dēļ vai turamies kopā vien tādēļ, ka 23 balsis Saeimā mums dod tiesības uz lielāku varas daļu, ko iekšējos cīniņos pārdalīt," klāstīja Āboltiņa.
Viņasprāt, jaunievēlētā frakcija tika ierauta spēlēs ar demokrātiju demokrātijas pēc, kas pirmoreiz visspilgtāk izpaudies frakcijas vadītāja vēlēšanās. "Strīdi par amatu sadali frakcijā un Saeimas komisijās kļuva nesamierināmi," turpināja Āboltiņa.
Viņa runāja arī par Laimdotas Straujumas vadīto valdību, kuru viņa uzņēmusies "sarežģītā laikā". "Taču drīz pēc 12.Saeimas vēlēšanām "Vienotībai" nācās apjaust, ka patiesībā savu valdību tā vada vien teorētiski," pauda Ābotiņa.
Politiķe piebilda, ka Straujuma bija apmeklējusi teju visas valdes sēdes, taču aktuālu jautājumu virzīšana izlemšanai valdē, kā arī valdes pieņemto lēmumu īstenošana Ministru kabinetā noritēja gausi un negribīgi. Āboltiņa piebilda, ka viņai nav skaidrs, kāpēc atteikts partijas valdē skatīt valdības izstrādāto valsts budžeta projektu. Āboltiņa pieminēja arī premjerministres lēmumu pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju.
"Šaubos, vai "Vienotībai" par labu nāca arī neskaidrā komunikācija valdības locekļu atalgojuma palielināšanas jautājumā," turpināja Ābotliņa.
Vienlaikus Āboltiņa teica, ka negrib "ticēt koalīcijas partneru ausī čukstētajam, ka patiesībā jau tā ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdība". "Taču atbildes uz jautājumu, kā premjeres biroja vadītājs tūlīt pēc valdības demisijas kļuva ne vien par ZZS biedru, bet ieguva arī Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, visticamāk, nav nevienam šajā zālē," turpināja politiķe.
"Neskaitāmām baumām un mītiem apvītais valdības demisijas jautājums turpinās savu dzīvi, tāpat kā daudzas ar "Vienotības" un manu vārdu saistītas leģendas, ko, jāatzīst, pārsvarā kultivē mūsu koalīcijas partneri privātās sarunās ar "Vienotības" pārstāvjiem, taču patiesais jautājums, uz kuru mums godīgi jāatbild - vai tā tiešām bija "Vienotības" valdība?" norādīja Āboltiņa.
Politiķe atzina, ka arī viņai var pārmest "Vienotības" vadītās valdības darbu.
Viņa runāja arī par jaunās valdības veidošanu, norādot, ka "Vienotība" nespēja palūkoties tālāk par iekšējām nesaskaņām un savstarpēju nepatiku, neatstājot nekādas ilūzijas par to, ka kaut viens tās virzīts kandidāts spētu nodrošināt kaut pats savas frakcijas nedalītu atbalstu.
Āboltiņa pateicās visiem partijas biedriem par paveikto, kā arī atvainojas, ja ir bijuši brīži, kuros viņas rīcība vai izteikumi šķituši aizvainojoši. "Es atvainojos, ja arī manis teiktais šodien kādu aizvaino, bet mēs varam iet tālāk, tikai tad, ja runāsim atklātu valodu. Varu jums apliecināt - savu darbu esmu pildījusi pēc labākās apziņas, vienmēr paturot prātā savas komandas un savas valsts intereses," teica politiķe.
Kā ziņots, partija "Vienotība" šodien pulcējās ārkārtas kongresā, kurā pārvēlē politiskā spēka valdi. Uz partijas vadītāja amatu kandidē bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs un Saeimas deputāts Edvards Smiltēns.
Āboltiņa uz partijas priekšsēdētāja amatu šoreiz nekandidē.
Kongresam bija izvirzīti 595 delegāti, un īsi pēc plkst.10 bija reģistrējušies 427 pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
