Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) sinodes lēmums satversmē liegt iespējas mācītāja amatā ordinēt sievietes baznīcas praktiskajā dzīvē neko nemainīs un nav pamata domāt, ka tiks izvērstas represijas pret citādi domājošajiem, ceturtdien pēc sinodes sēdes žurnālistiem paziņoja luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags.
Vanags skaidroja, ka šī priekšlikuma autors neesot viņš - viņš to neesot nedz iesniedzis, nedz arī aģitējis un balsojis par to. Priekšlikums esot nācis no Cēsu, Valkas un Ikšķiles draudzēm. "Tas pieliek punktu uzskatam, ka šī ir Vanaga kaprīze," piebilda arhibīskaps.
Arhibīskaps skaidroja, ka šajā balsojumā nav runa par cieņu pret sievieti, bet gan notikusi izvēle par konkrētu baznīcas modeli.
Kā ziņots, vakar sinode grozīja baznīcas Satversmi, aizliedzot ordinēt sievietes. Lēmums pieņemts ar 201 balsi "par", 59 "pret", bet atturējušies 22, līdz ar to par savākti 77% balsu no nepieciešamajiem 75%.
Sinodes pirmās darba dienas gaitā tika izskatīti un pieņemti lēmumi par visiem 65 priekšlikumiem LELB Satversmes grozījumos. Sinodāļu vairākums lēma, ka tiks palielināta laju pārstāvniecība Virsvaldē, turpmāk Sinode notiks vienu reizi četros gados, kā arī Satversmē nostiprināts diecēzes kapitula institūts - tā tiesības un uzdevumi.
Tāpat sinodāļu vairākums lēma, ka vairākas draudzes nepieciešamības gadījumā varēs ievēlēt kopīgu padomi, tika noteikta prāvestu un bīskapu atcelšanas kārtība, mazo draudžu garīgās aprūpes nodrošināšanai būs iespēja lokālai jeb "vietējai" ordinācijai, kā arī to, ka piederība LELB varēs īstenoties ne tikai draudzē, bet arī klosterī vai brālībā un māsu kopienā.
Latvijas Sinodes uzdevumi ir pieņemt vai grozīt LELB Satversmi, izdot Baznīcas noteikumus vai atcelt un grozīt pastāvošos noteikumus, apstiprināt LELB attīstības un tās darbības virzienu stratēģiju, apstiprināt jaunas vai likvidēt pastāvošās LELB darba nozares, lemt jautājumus par LELB attiecībām ar valsti un citām konfesijām, lemt par LELB dalību starptautiskās baznīcu apvienībās, dibināt diecēzes un ievēlēt diecēžu bīskapus, noteikt draudžu iemaksu apjomu LELB vispārējām vajadzībām, noklausīties un apspriest pārskatus par LELB saimniecisko un garīgo dzīvi.
LELB sastāv no trīs diecēzēm un 16 prāvestu iecirkņiem, kuros ir 287 LELB draudzes visā Latvijas teritorijā. LELB kalpo aptuveni 130 ordinēti mācītāji un 10 evaņģēlisti - mācītāju pienākumu izpildītāji, kā arī 35 evaņģēlisti. LELB pārvaldes iekārta ir sinodāli episkopāla - baznīcas augstākā lēmējinstitūcija ir Sinode, bet baznīcas vadītājs ir arhibīskaps.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijā iesniegto LELB darbības pārskatu par 2014.gadu Latvijā ir ap 712 530 luterāņu, no kuriem aptuveni 43 000 aktīvi piedalās LELB draudžu dzīvē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
