Kozlovskis grib reformēt uzturēšanās atļauju programmu  (20)

Parlaments vēl šajā sesijā cer pieņemt grozījumus Imigrācijas likumā, kurus pēc Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu lūguma Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai.

Šogad termiņuzturēšanās programmai pieteikušies tikai 117 cilvēki. Salīdzinājumā ar tūkstošiem termiņuzturēšanās atļauju kārtotāju vēl tikai pirms pāris gadiem tas ir niecīgs skaits. Iekšlietu ministrs raidījumam atzinis, ka programma faktiski ir apstājusies un ir pienācis laiks, vai nu to būtiski revidēt, vai slēgt. "Vienreiz izšķirties politiski. Tad, vai nu sakārtot, ka tas nes kādu pienesumu, vai nu izvērtēt, vai ir jēga šādi to programmu muļļāt," sacījis ministrs.

Vairākums Saeimas deputātu turpina skatīties uz jaunajiem Latvijas iemītniekiem, kā uz "naudas maisiem, bez skaidra redzējuma, kas ir Latvijā uz dzīvi pārcēlušies ārzemnieki un kādu pienesumu viņi varētu dod mūsu valstij", skaidro raidījums. Tāpat raidījums atgādina pie daudzajām reizēm, kad mainīta kārtība, kādā ārzemnieks Latvijā tiek pie uzturēšanās atļaujas. Pēdējo reizi lemjot par šo jautājumu, Saeima ikgadējo reģistrēšanas atcelšanu noraidīja, bet vienprātībā nobalsoja, ka 5000 eiro jāmaksā tik un tā. Priekšlikums nāca no ZZS deputāta Edgara Putras un parlamenta kuluāros tas jau ieguvis apzīmējumu "kā Putra saputroja", ziņo raidījums.

Pats Putra gan raidījumam norāda, ka Eiropas ekonomiskā zona ir vilinoša ne tikai naudas izteiksmē, bet ekonomiski pievilcīga, samaksājot vai ieguldot nekustāmā īpašumā, veicot ieguldījumus bankā kā termiņnoguldījumu, vai veicot ieguldījumus uzņēmumam pamatkapitālā. "Mēs esam līdzīgi kā Kipra. Daudzās valstīs šie noteikumi ir stingrāki, summas ir daudz lielākas, tāpēc neredzu, ka tas varētu traucēt," skaidrojis deputāts.

Latvijā termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu apmaiņā pret investīcijām aizsāka 2010. gada rudenī un tas ļāva vieglāk amortizēt to dziļo bedri, kas radās pēc "gāzes grīdā" politikas un nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas. Pretēji daudzu uzskatam, ka programmas idejas autors ir Ainārs Šlesers, priekšlikumu Saeimā patiesībā iesniedza Rīgas domes priekšsēdētājs no Saskaņas Nils Ušakovs (S), ziņo raidījums.

2010. gada rudenī programmai pieteicās 127 personas. 2012. gadā to skaits desmitkāršojās, bet savu rekordu programma sasniedza 2014. gadā, kad termiņuzturēšanās atļaujas vēlējās saņemt 2532 cilvēku. Šogad atsaucība ir niecīga - saņemti tikai 117 pieteikumu.

Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars to uzskata par panākumu, norādot, ka šis "bizness faktiski ir apstājies".

Savukārt Iekšlietu ministrs kritizē deputātu darbu, norādot, ka pirms diviem gadiem parlamentārieši lēma, ka daļu šīs programmas naudas novirzīs jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa kredītam un divu dienestu uzturēšanai. Tomēr cerētie miljoni neesot ienākuši. Pieteikumu skaits krīt, tāpēc, ka nav skaidrības par programmas nākotni, pārliecināts Kozlovskis.

Iepriekš termiņuzturēšanās atļaujas vairāk saistīja ar drošības jautājumiem. Drošības policija neslēpa, ka arvien pieaugošais pieprasītāju skaits neļāva rūpīgi pārbaudīt iebraucēju motīvus un to, vai viņi nav saistīti ar kriminālajām aprindām. Dienestiem piešķīra papildus naudu un resursus. Tagad zināms, ka sešos gados Latvijā dzīvošana atteikta 147 personām.

Drošība vairs nav šīs programmas svarīgākais dienas kārtības jautājumus, uzsver iekšlietu ministrs. Saeimai ir jāveic reformas, lai uzturēšanās atļaujas nestu ekonomisku labumu un mēs zinātu , ko no jaunajiem latviešiem sagaidām.