Lai arī pirmās kārtas būvniecības gaita nodrošināta atbilstoši plānotajam, ātri nepieciešams skaidrs redzējums, kā risināt otrās kārtas būvniecību, uzskata Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti.
Slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle skaidroja, ka apstākļi, kādos pašlaik tiek organizēta pacientu ārstēšana, ir kritiski, un situāciju nepieciešams atrisināt pēc iespējas īsākā laikā.
Slimnīcas vadība un speciālisti pirmdien tikās ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), un Finanšu ministrijas padotības iestāžu pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar situāciju ārstniecības nodaļās, kā arī jaunā korpusa būvniecības progresu un attīstības scenārijiem.
"Jau 2004. gadā Somijas veselības aprūpes eksperti, vērtējot Slimnīcas ēku tehnisko stāvokli un loģistiku, secināja, ka ēkas ir ļoti sliktā vai vidēji sliktā tehniskā stāvoklī ar vidējo atzīmi 1,89 (5 atzīmju skalā). Šo 12 gadu laikā nav rasts pietiekams finansējums vēsturisko ēku remontam un uzturēšanai, lai sakārtotu infrastruktūru atbilstoši 21. gadsimta prasībām un nodrošinātu apstākļus, kas būtu visplašākā nozīmē droši un atbilstoši sabiedrības un medicīnas personāla vajadzībām," tikšanās laikā norādīja slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls.
Viņš skaidroja, ka slimnīca var atļauties ieguldīt 350 000 eiro veco korpusu kosmētiskajos remontos gadā un ap 400 000 eiro kapitālos remontos, tai skaitā veco liftu nomaiņā un citos kapitālieguldījumos. Lai tuvinātos atbilstībai visām ugunsdrošības, darba drošības, vides pieejamības un citām normām, vidēji gadā esošajās ēkās būtu nepieciešams ieguldīt vismaz 5 miljonus eiro. "Ņemot vērā jaunā korpusa būvniecības objektīvi iespējamo gaitu un tālākos infrastruktūras sakārtošanas scenārijus, apzinoties arī potenciālos riskus, situācija ir vērtējama kā kritiska un ir nepieciešams tūlītējs redzējums un tam atbilstoši lēmumi, kā nekavējoties šo situāciju risināt, uzņemoties atbildību valsts mērogā visas Latvijas sabiedrības interesēs," teica Štāls.
Slimnīcas vadība un speciālisti norādīja, ka infrastruktūra rada riskus pacientu aprūpei. Nepietiekama platība palātās ar neatbilstošu ventilācijas sistēmu veicina infekcijas iegūšanas risku. Slimnīcas telpas neesot pieejamas pacientiem ar kustību traucējumiem, telpās esot nepietiekama vieta medicīniskā aprīkojuma izvietošanai, kā arī pietrūkstot atbilstošas telpas personāla darbam ar pacientu. Slimnīcā esot vairākas nodaļas, kurās ārstiem nav darba kabinetu, un dokumentu noformēšana jāveic ārstu ģērbtuvēs vai ārstu darbavieta ir atvilkņu bloks. Nodaļās ar lielu noslogotību pacienti tiekot izvietoti koridoros, savukārt pacientu ēdināšana tiekot organizēta gaitenī. Nodaļās ar augstu pacientu mirstību akūta problēma esot arī mirušo pacientu atbilstoša izvietošana, ievērojot ētikas normas.
Slimnīcas jaunā korpusa būvniecības iecere sākās 2004.gadā, kad tika veikti priekšizpētes darbi. 2007.gadā slimnīcas attīstības koncepcijā tika iekļauta divu jaunu korpusu izbūve (A un B korpusi). Ņemot vērā pieejamo ierobežoto finansējumu, A korpusa būvniecība tika sadalīta būvniecības kārtās. Pašlaik notiek pirmās kārtas būvdarbi, un jaunās telpas pacientiem būs pieejamas 2017.gada 31.martā. Slēdzot līgumu par Slimnīcas A korpusa pirmās kārtas būvniecību, tika plānots turpināt meklēt risinājumus finansējuma piesaistei Slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecībai. Turpinot otrās kārtas būvniecību, visa A korpusa (ieskaitot uzcelto 2. kārtu) pilna funkcionalitāte tiktu nodrošināta 2019.gada otrajā pusgadā.
Otrās kārtas būvniecības uzsākšanas iespējas ir atkarīgas no pieņemtā lēmuma par jau veiktās iepirkuma procedūras par visa A korpusa apjoma projektēšanu un būvniecību attiecināmību uz otrās kārtas projektēšanu un būvniecību, kā arī finansējuma piesaisti.
Slimnīca ir saņēmusi apliecinājumu no piegādātāju apvienības, ka tā nodrošinās būvprojekta izstrādi un būvniecību A korpusa atlikušajam apjomam atbilstoši 2012.gada 14.decembra finanšu piedāvājumam, paredzot, ka, ja būvprojekta izstrāde tiek uzsākta 2016.gada jūnijā, tad būvprojekta izstrādes un būvniecības laiks ir 30 kalendārie mēneši. Papildus slimnīca ir saņēmusi Latvijas Būvinženieru savienības eksperta atzinumu par piegādātāju apvienības iesniegtā piedāvājuma atbilstību šī brīža izmaksām, kurā ir secināts, ka tās ir korektas un nepārsniedz izmaksas līdzīgos (salīdzināmos) objektos. Eksperts arī norāda uz izmaksu atšķirību starp pirmo un otro kārtu, pamatojot to ar izbūvēto telpu veidu un sarežģīto tehnoloģisko iekārtu un izbūvēto inženiertīklu īpatsvaru.
Slimnīcas pārstāve atzīmēja, ka jāņem vērā arī Rīgas pilsētas būvvaldes izsniegtā plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš, kas ir 2017.gada 5.maijs. Neiekļaujoties šajā termiņā, iepriekš saskaņotais skiču projekts zaudēs spēku un Slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecības ieceres virzība būs jāuzsāk no jauna. Tādā gadījumā slimnīcas visa jaunā A korpusa būvniecība paildzinās par vēl vismaz sešiem gadiem līdz 2025.gadam, kā arī būtiski sadārdzinās slimnīcas kopējās uzturēšanas izmaksas – vairāku desmitu miljonu apjomā.
Otrdien, 7.jūnijā, slimnīcu apmeklēs arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
