Aizbildināšanās ar to, ka šādi Latvijas valsts cīnās par zāļu kvalitāti, neiztur nekādu kritiku. It īpaši, ja ņem vērā jēdziena "trešās valstis" skaidrojumu šo pašu Ministra kabineta noteikumu 2. panta 2.5. punktā, kur apgalvots, ka par trešajām valstīm turpmāk šajos noteikumos tiek sauktas visas tās valstis, kuras "nav Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis". Tātad, ja šis aizliegums saņemt zāļu sūtījumus no trešajām valstīm, kā to apgalvo Veselības ministrija ir pieņemts rūpēs par zāļu kvalitāti, tas nozīmē, ka šī normatīvā akta izstrādātāji un pieņēmēji apšauba zāļu ražošanas un izplatīšanas kvalitāti visā pasaulē, izņemot Eiropas Savienību. Tātad, arī tādās industriāli attīstītās valstīs kā Ķīnā, Japānā, ASV,Kanādā, Indijā u.c. Manuprāt, šāds viedoklis ir vienkārši absurds. Dalīt valstis Eiropas Savienībai piederīgajās un pārējās, jeb trešajās valstīs un pēc šī dalījuma ieviest nepamatotus aizliegumus un ierobežojumus, nozīmē pēc Padomju Savienības parauga veidot "dzelzs priekškaru" starp Eiropas Savienību un pārējo pasauli. Vai tāds bija mērķis Latvijas neatkarības atjaunošanai?!
Arī apgalvojums, ka cilvēks pasūtot internetā zāles no trešajām valstīm, varētu saņemt zāļu viltojumu, ir tikai pieņēmums, ko nevar izmantot kā argumentu vispārējam zāļu sūtījumu aizliegumam. Tad jau tik pat labi pieņēmumam, ka starp bēgļiem no Āfrikas, kas dodas uz Eiropu varētu būt teroristi, vajadzētu kalpot par argumentu bēgļu uzņemšanas vispārējam aizliegumam. Bet pieņēmumam, ka pasta sūtījumos varētu tikt pārsūtīts kaut kas bīstams vai kaitīgs (vēstuļbumbas) par argumentu vispārējai pasta pakalpojumu aizliegšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!