Pirms neilga laika LR1 raidījumā "Krustpunkti" viesojās Rīgas mērs Nils Ušakovs. Valsts galvaspilsētas un vienas no vadošajām partijām līdera uzaicināšana nebija neloģiska. Toties no uz raidījumu uzaicinātajiem žurnālistiem un paša vadītāja gribējās lielāku neatlaidību, lai aizraktos līdz jautājuma saknei, lai mērs atbildētu pēc būtības nevis viss beigu beigās pārvērtos par veiksmīgu Ušakova PR pasākumu.
Ar PR patiešām viss ir kārtībā, jo mērs parādās ēterā tad, kad ir trobele – vai tā tautas sašutums par karikatūru vai ironija par rīdzinieku karti. Taču reizēm šķiet, ka mēram gribas izteikties par "da jebko" un nereti mēle skrien pa priekšu smadzenēm, tāpēc rodas pretrunas izteikumos un nolieguma noliegumi. Patāli no dialektikas un par elementāras loģikas. Tāpēc reizēm mērs atgādina apjukušu puišeli krustcelēs. Te kaut ko sastrādājis, sākumā gribas palepoties, taču tad atkal gribas visu labot. Vienīgi ir jau par vēlu. Jāsāk no otra gala. Ar savu pamatelektorātu Nilam viss ir kārtībā. Tam var sarunāt, ko vien – Deva vārdi netiek apšaubīti. Citādi ir ar latvisko elektorātu, kuru arī gribētos pievilkt, taču tas pat savai Āboltiņai neko nepiedeva, kur nu vēl okupantu pēctecim. Tāpēc arī nākas laipot un izmantot katru iespēju kāpt tribīnē – vai tā "Rīta Panorāma", vai LR pusdienas "Krustpunkti". Ļoti gribas izkļūt no krustcelēm sausam.