Izveidojot Uzvaras laukumu atbilstoši 1939.gada projektam, nāktos nojaukt ne tikai Uzvaras pieminekli, bet arī Nacionālo bibliotēku un "Swedbank" centrālo ēku, sociālajā tīklā "Facebook" brīdina Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).
Ņemot vērā iepriekšminēto, Saeimā izskatīšanai iesniegto iniciatīvu par Uzvaras laukuma pārveidi atbilstoši 1939.gada konkursa rezultātiem Rīgas dome uzskata par nerealizējamu.
1939.gada konkursā apskatītā teritorija aptver zemes gabalus starp Dzelzceļa tiltu, Daugavas krastmalu, AB dambi (ietverot Āgenskalna līci), Vanšu tiltu, Balasta dambi, Aleksandra Grīna bulvāri, Aleksandra Grīna bulvāra turpinājumu cauri pašreizējai apbūvei līdz Friča Brīvzemnieka ielai un teritoriju gar dzelzceļu līdz Dzelzceļa tiltam.
Domē skaidroja, ka pēckara periodā šajā teritorijā ir uzbūvēts Akmens tilts, Nacionālās bibliotēkas ēka, izveidots Dzelzceļa muzejs, boulinga centrs, piemineklis pašreizējā Uzvaras parka teritorijā, veikta atsevišķu privātmāju rekonstrukcija Hermaņa ielā, uzceltas daudzstāvu dzīvojamās mājas un viesnīca Aleksandra Grīna bulvāri, "Preses nama" ēka, "Swedbank" administratīvā ēka, Vanšu tilts un citi objekti. Minētās būves ir būtiski izmainījušas konkursā apskatāmās teritorijas apbūves iespējas, uzsver pašvaldība.
"[Projekta] realizācijai vajadzētu nojaukt tikko uzbūvēto daudzus miljonus eiro vērto Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tāpat nāktos nojaukt "Swedbank" galveno mītni - "Saules akmeni", divas viesnīcas - "Maritim" un "Radisson SAS Daugava". Vajadzētu nojaukt arī Dzelzceļa muzeju, "Zelta boulingu" un bijušā "Preses nama" ēku, kā arī vairāk nekā 10 dzīvojamo ēku," skaidroja domē.
Pieminekļa "Padomju Latvijas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985.gadam, un teritorijas plānojumos pēc šī laika perioda tika respektēts tāds Uzvaras parka iekārtojums, kāds tas tika izveidots un pabeigts 1985.gadā, norādīja pašvaldībā.
Iniciatīvu, kas patlaban nonākusi Saeimā izskatīšanai, Ušakovs uzskata par nerealizējamu un provokatīvu. "Tā izrāda necieņu pret simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kam piemineklis atbrīvotājiem ir dārgs," sacīja Ušakovs.
Kā ziņots, iniciatīvas autori cita starpā vēlas atjaunot Latvijas valstiskumam būtisko simbolisko jēgu un vietu - Uzvaras laukums galvaspilsētā tika nodēvēts un neatkarīgās Latvijas laikā iekārtots par godu Latvijas armijas nozīmīgajai uzvarai pār Bermonta karaspēku. "Pašreizējais Uzvaras laukums bieži rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas aktivitātes," norāda priekšlikuma iniciatori.
Viņi aicina Saeimu veikt atbilstošas darbības Uzvaras laukuma patiesās būtības un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai, kā arī savākt sabiedrības ziedojumus vai saņemt valsts dotāciju, vai Krievijas kompensāciju "PSRS armijas memoriāla demontāžai".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
