'Vai nu maksimāla tuvredzība, vai maksimāla liekulība' – deputātiem strīdi par imigrācijas likumu  (54)

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvji rosināja atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja sagatavoto priekšlikumu, kas maksu attiecinātu uz lielāku loku atļauju turētāju un ļautu iegūt vairāk līdzekļu. Savukārt dažu citu partiju pārstāvji pauda noraidošu pozīciju.

Saeima pēc debatēm noraidīja VL-TB/LNNK atbalstīto priekšlikumu, nobalsojot par ierobežotāku maksas iekasēšanas kārtību par termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu.

Debašu laikā deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) norādīja - ja Saeima atbalstītu Juridiskā biroja priekšlikumu, valsts budžetā nonāktu apmēram piecu miljonu eiro ienākums gadā katru gadu. "Atbalstot šo priekšlikumu, jums ir iespēja nodrošināt, ka valsts saņem un izmanto šādus ienākumus, piemēram, pirmā mājokļa programmai," parlamentārietis norādīja kolēģiem. Politiķis norādīja - ja tiks nobalsots "pret", valsts nevarēs paņemt šos piecus miljonus no termiņuzturēšanās atļauju pircējiem jeb investoriem, kas tika piesaistīti sildīt valsts ekonomiku.

"Tātad valsts spiesta ņemt šo naudu no mūsu iedzīvotājiem, no valsts budžeta, kurā, kā mēs zinām, naudas hroniski trūkst. Vakar mums bija iespēja tikties ar izglītības ministru, kurš pauda, ka pedagogu algu reformai pietrūkst sešu miljonu eiro. Naudas pietrūkst arī veselības aizsardzības nozarei. Šeit ir iespēja naudu paņemt," uzsvēra Šnore.

Savukārt deputāts Ivars Zariņš (S) pauda, ka Šņores sacītais esot "vai nu maksimāla tuvredzība, vai maksimāla liekulība, jo patiesībā ar šiem grozījumiem jūs panākat pilnīgi pretējo". "Ja jūs vēlaties iekasēt vairāk no šīs programmas, tad jums jādomā, lai tā būtu pietiekoši interesanta, lai programmā vispār kāds vēlētos piedalīties. Šādi grozījumi to padarīs tieši pretēju, mazāk pievilcīgu," uzsvēra politiķis, piebilstot, ka Šnore darbojas "tieši pretēji Latvijas ģimeņu interesēm". Kritisku viedokli par piedāvātajām izmaiņām pauda arī deputāts Igors Pimenovs (S), kurā norādīja, ka "ir bezkaunīgi aplikt ar jaunu nodevu tos ārzemniekus, kuri savulaik bija paļāvušies uz Latvijas likumiem". Parlamentārietis uzskata, ka tas nodarītu kaitējumu valsts reputācijai.

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) pauda atbalstu plašākai maksas iekasēšanai, atgādinot, ka tas ir Juridiskā biroja, nevis kādas politiskās partijas priekšlikums. Viņš arī izteica pieļāvumu, kāpēc partijas "Saskaņa" tik aktīvi iesaistās debatēs par šo jautājumu, norādot, ka 29.aprīlī politiskais spēks esot saņēmis 10 000 eiro lielu ziedojumu no Ernesta Berņa, kurš ir bankas ABLV vadītājs.

Parlamentārietis Juris Viļums (LRA) pauda, ka ir runājis ar cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā no Krievijas un saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju. "Es cenšos viņus saprast un nedaudz pielīdzināt situācijai, kad savulaik no Padomju Savienības nācās bēgt arī mūsu cilvēkiem," sacīja politiķis. Lai atbalstītu šos cilvēkus, Viļums norādīja, ka nevajadzētu akceptēt minēto priekšlikumu, bet gan atbildīgajā komisijā atbalstīto variantu.

Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, cita starpā atbalstot 5000 eiro maksu valstij par daļas no termiņuzturēšanās atļaujām otrreizējo pagarināšanu. Tāda pati maksa noteikta attiecībā uz mazākas daļas termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu pirmo reizi, savukārt atsevišķas atļauju saņēmēju grupas šī norma neskars, jo tām likumā ir noteikti jau citi maksājumi.

Līdz ar to maksa par uzturēšanās atļauju pagarināšanu skars mazāku grupu nekā tad, ja Saeima būtu saglabājusi iepriekš, 21. aprīlī, atbalstīto likuma redakciju. Tā paredzēja, ka 5000 eiro maksa par termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu attiecas uz visu par veiktajiem ieguldījumiem saņemto termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu ar pirmo reizi.

Ceturtdien pieņemtā norma nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju turētājiem, kuri to būs ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014. gadā veiktajām likuma izmaiņām, pirmo reizi pagarinot šo atļauju, nebūs jāmaksā minētā iemaksa. Taču maksājums būs jāveic, otrreiz pagarinot uzturēšanās atļauju, skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietniece Maira Roze. Arī par ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā iegūtās atļaujas pagarināšanai pirmajā reizē nebūs jāmaksā 5000 eiro, informēja Preses dienestā.

Saskaņā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iepriekš atbalstīto regulējumu pēc 2014. gada likuma grozījumiem iegūto termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi pagarināšanu jau pirmajā reizē vajadzēs maksāt 5000 eiro, norādīja Roze. Atbildīgās komisijas sēdē tika norādīts, ka līdz 2014. gada izmaiņām termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi saņēma krietni lielāks skaits personu nekā pēc tam.