Valdība lems par VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu  (4)

Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" grozījumu projekta anotācijā skaidrots, ka šādas izmaiņas jāveic, lai veicinātu VID uzdevumu efektīvu izpildi, korupcijas risku samazināšanos, sabiedrības uzticību un optimizētu VID struktūrvienības.

Pašreiz VID Finanšu policija veic operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziegumus valsts ieņēmumu jomā, izmeklēšanu krimināllietās, kā arī tās struktūrā ietilpstošā Iekšējās drošības daļa veic operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziegumus, kas konstatēti VID ierēdņu un darbinieku darbībā, kā arī veic izmeklēšanu šādās krimināllietās.

Iekšējās drošības daļas vadītājs ir pakļauts VID Finanšu policijas pārvaldes direktoram kā izmeklēšanas iestādes vadītājam, un, ievērojot Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā noteikto, VID ģenerāldirektoram nav iespējams tieši kontrolēt, uzraudzīt un vadīt Iekšējās drošības daļu.

Lai nodrošinātu objektivitāti un to, ka Iekšējās drošības daļa nav struktūrvienība VID Finanšu policijas pārvaldē, kuras ierēdņi un darbinieki tai arī ir jāpārbauda, plānots noteikt, ka Iekšējās drošības daļa nav iekļauta VID Finanšu policijas pārvaldes struktūrā, bet ir tieši pakļauta VID ģenerāldirektoram.

Lai Iekšējās drošības daļa turpmāk varētu veikt operatīvo darbību un izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti VID ierēdņu un darbinieku rīcībā, tai ir plānots noteikt izmeklēšanas iestādes statusu, attiecīgi veicot grozījumus Kriminālprocesa likumā, un noteikt tās uzdevumus, pienākumus un pakļautību likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu".

Vienlaikus likumprojekts paredz saglabāt Iekšējās drošības daļas ierēdņiem dienesta pakāpes un formas tērpus, kā arī noteikt VID ģenerāldirektoram kā izmeklēšanas iestādes vadītājam dienesta pakāpi un noteikt, ka VID ģenerāldirektors, pildot dienesta pienākumu, nēsā formas tērpu, kā arī noteikt turpmāk nodokļu un muitas policijai saglabāt dienesta pakāpi un jauno formas tērpu aprakstu (krāsas, uzšuves).

Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas iestādes - Finanšu policija, kā arī Muitas policija, kas veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā.

Lai nepalielinātu izmeklēšanas iestāžu skaitu un veicinātu VID uzdevumu efektīvu izpildi, optimizētu un centralizētu VID struktūrvienības, kuras veic noziegumu izmeklēšanu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, nepieciešams apvienot Finanšu policiju un Muitas policiju vienā izmeklēšanas iestādē. Tādējādi nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", nosakot Nodokļu un muitas policijas statusu, kompetenci un uzdevumus, un grozījumus Kriminālprocesa likumā, precizējot izmeklēšanas iestādes un to institucionālo piekritību.

Ņemot vērā to, ka starpvalstu līgumos, regulās un konvencijās ir sniegta atsauce uz muitas iestādēm, tad, apvienojot Finanšu policiju un Muitas policiju vienā izmeklēšanas iestādē, ir jānosaka, ka, veicot operatīvo darbību un izmeklēšanu, jaunajai izmeklēšanas iestādei ir muitas iestādes statuss. Tādējādi jaunizveidotās izmeklēšanas iestādes nosaukumā tiek saglabāts vārds "muita" un likumprojekts paredz, ka jaunajai izmeklēšanas iestādei - Nodokļu un muitas policijai -, veicot noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu muitas lietu jomā, ir muitas iestādes statuss.

Ņemot vērā, ka VID ne visām struktūrvienībām ir dienesta pakāpes un formas tērpi, tad, veicot iestādes reorganizāciju, nepieciešams saglabāt dienesta pakāpes un izstrādāt jaunas uzšuves, emblēmas un žetonus. Turklāt nepieciešams noteikt, ka turpmāk jaunās VID struktūrvienības ierēdņi var nēsāt šaujamieročus vai speciālos līdzekļus.

Pārejas noteikumi paredzēs, ka līdz attiecīgo grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar terminu "Muitas kriminālpārvalde", "finanšu policija" vai "muitas policija" ir jāsaprot terminu "nodokļu un muitas policija". Tāpat tiks noteikts pārejas periods, kurā līdz jauno VID struktūrvienību izveidei, Finanšu policija un Muitas policija turpina pildīt tām noteiktos uzdevumus un īstenot normatīvajos aktos noteiktās tiesības, kas spēkā ir līdz šā likuma grozījumiem.