KNAB šaubās par Jutas Strīķes patieso identitāti; viņa Streļčenokam pārmet ļaunprātību  (225)

Viņš skaidroja, pārbaudot Strīķes identitāti, KNAB konstatējis, ka kādreiz viņai, iespējams, bijis vārds Anna. Papildu birojam radušies jautājumi par Strīķes pilsonības iegūšanu. Tāpat Streļčenoks šaubījās par Strīķes augstāko izglītību apliecinošajiem dokumentiem.

"Mums ir ļoti lielas šaubas par šīs personas identitāti (..) Ja mēs runājam vispār par personību kā tādu, ja mēs šaubāmies par pilsonības iegūšanas momentiem, tad izkrīt jautājums, vai persona varētu strādāt birojā un valsts pārvaldē. Ja persona publiskajā telpā teica, ka viņa nekad nebija, pieņemsim, Anna, tad šajā situācijā viņa sabiedrībai meloja (..) Jautājums ir par meliem un melu sekām. Ja persona tomēr bija tad Anna, tad ir jautājums par dokumentu iesniegšanu tajā pašā augstskolā, vai tie dokumenti ir vai nav viltoti," LTV raidījumam izteicās KNAB priekšnieks.

Streļčenoks atklāja, ka birojam 2011. gadā tapis zināms, ka par Strīķes personības un pilsonības jautājumiem informēts arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Birojs gan par šiem jautājumiem bijis informēts jau 2011.gadā, taču Streļčenoks pukojās, ka nemainīgi Strīķe līdz šim baudot visaugstāko uzticību – viņai esot pielaide valsts noslēpumam. Tāpat pērn informāciju SAB nosūtījis arī KNAB, taču atbildi tā arī neesot saņēmis.

"Neraugoties uz to, ka ir šaubas, informācija nosūtīta, personai joprojām ir pielaide valsts noslēpumam," klāstīja KNAB vadītājs.

Savukārt Strīķe portālam "Delfi" izteicās, ka "Streļčenoks savā bezspēcībā var nez ko izdomāt, bet, savās interesēs atbrīvoties no manis un atsevišķiem citiem KNAB darbiniekiem, viņš rupji pārkāpis KNAB kompetenci un ļaunprātīgi izmantojis savu varu".

Tāpat viņa norādīja, ka citām pusēm šāda priekšnieka rīcība neinteresē, kā arī neviens to nekontrolē, savukārt premjerministra Māra Kučinska (ZZS) nostāja šajā jautājumā vienkārši neesot saprotama.