Sabiedrisko mediju kontrole: Uzraudzības padomē grib kristīgo konfesiju un partiju pārstāvjus  (63)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju otrdien, 14. jūnijā, ar konceptuālo priekšlikumu jaunajam Sabiedrisko mediju likumam iepazīstināja KM mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.

Konceptuālais priekšlikums jaunam Sabiedrisko mediju likumam paredz veidot sabiedriskā medija padomi, kas būtu jauna neatkarīga institūcija. Viens no padomes pienākumiem būtu valžu iecelšana un atsaukšana.

"Kam būtu jābūt šajā padomē? Klasiskā ir politiskās pārstāvniecības versija, kur mēs redzam visu politisko spektru," skaidroja KM pārstāvis. Proti, katra frakcija, tostarp opozīcijas, virza savu pārstāvi, kas nav ne deputāts, ne ministrs, ne partiju amatpersona.

Vēl padomi veidotu Valsts prezidenta pārstāvis, pārstāvis no kristīgajām konfesijām, kas nav garīdznieks, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Vēl ir atvērts jautājums par to, ka padomē varētu būt Tiesībsarga pārstāvis, kā arī žurnālistu organizācijas pārstāvis.

Pret ieceri padomē piesaistīt konfesiju pārstāvi iebilda deputāts Boriss Cilevičs (S): "Man, šķiet, ka tā ir apšaubāma domā, vai tas neapdraudēs sekulāras valsts intereses." Viņš uzsvēra, ka baznīca ir šķirta no valsts, un, kā jau šobrīd ir redzams, baznīca vēlās iejaukties valsts darbā, un tas nebūtu jāstimulē.

Tāpat priekšlikums jaunajam likumam paredz, ka padomes locekļi nav atsaucami. "Viņi ir neatkarīgi savā darbībā līdz pilnvaru beigām," skaidroja Putnis.

Sabiedrisko mediju padomei viens no uzdevumiem būtu vadīt sabiedriskā pasūtījuma izstrādi, savukārt kapitālsabiedrības valdes nodrošinātu to izstrādi.

Priekšlikums likumam paredz, ka redakcionālās padomes var noraidīt sabiedrisko pasūtījumu. Noraidot deputātu bažas, kāda tad jēga veidot pasūtījumu, ja to var noraidīt, Putnis uzsvēra, ka tik viegli tas nebūs.

Tāpat priekšlikuma autori ir pārliecināti, ka peļņas jautājumam būtu jābūt jaunās sabiedrisko mediju padomes kompetencē, kapitālsabiedrību peļņa būtu novirzāma sabiedrisko pasūtījumu izpildei.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš komisijas sēdē bažījās par to, ka nav veidu kā atsaukt locekli no sabiedrisko mediju padomes, tomēr KM pārstāvis pauda, ka pārkāpumi tomēr būs iemesls atcelšanai. Pārstāvjus gan nevarēs atsaukt to deleģētāji.

Tāpat deputāts pauda bažas par sabiedrisko mediju padomes secīgo rotāciju. Putnis uzsvēra, ka tas nodrošinās neitralitāti, "kas ir būtisks elements, ko nevajadzētu mainīt".

Deputāts Augusts Brigmanis (ZZS), vērtējot priekšlikumu likumam, pauda, ka "tas ir viens fundamentāls darbs". Brigmanis bija cerīgs, ka likums jau drīzumā gulsies uz Saeimas galda, tāpēc jau tagad būtu jāvienojas par to, kad likums varētu stāties spēkā.

Tāpat KM pārstāvis vērsa deputātu uzmanību uz to, ka konstatēta problēma, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz medijiem ir jāatjaunina. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (EPLL) ir ne tikai novecojis, bet kļuvis arī pretrunīgs. Kustinot jebkuru pantu EPLL, mēs nonākam strupceļā, atzīmēja KM pārstāvis. Plašsaziņas līdzekļu likumā ietvertās normas ir "pārāk lakoniskas", tas rada tiesisko nenoteiktību.

KM līdz šim, izstrādājot priekšlikumus jaunajam likumam, izskatījusi "labās prakses paraugus", tostarp Zviedrijas, Dānijas, Islandes un citu valstu mediju pārvaldības modeļus. Tāpat KM mediju politikas nodaļas plāns, kā skaidroja tās vadītājs, ir ambiciozs. Viņu mērķis ir apkopot labāko starptautisko praksi un piemērot to Latvijas sabiedrības vajadzībām.

Portāls "Delfi", atsaucoties uz LTV raidījumu "de facto", jau vēstīja, ka dzirdīgas ausis politiķu vidū atraduši normatīvu grozījumi, kuri piedāvā politisko partiju un baznīcas tiešu kontroli pār sabiedriskajiem medijiem.