'Olšūnu kara' sākums un iespējamās beigas: no kurienes aug tā kājas  (92)

Pašlaik Seksuālās un reproduktīvās veselības likums paredz, ka par olšūnu donori var kļūt sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem, taču, ja ceturtdien Saeima atbalstīs likuma grozījumus, turpmāk par olšūnu donorēm varēs kļūt tikai dzemdējušas sievietes.

Šī grozījuma "kājas aug" no pavisam citas ieceres. Kā liecina Saeimas mājaslapā publicētā informācija, vairāki Saeimas deputāti – Inga Bite (LRA), Imants Parādnieks (NA), Mārtiņš Šics (LRA), Guntis Belēvičs, Jānis Ruks (LRA), Nellija Kleinberga (LRA) – sākotnēji vēlējās papildināt likuma pantu, paredzot paaugstināt olšūnu donores vecumu.

Proti, deputāti vēlējās noteikt, ka par olšūnu donori var kļūt sieviete vecumā no 25 gadiem, nevis 18.

"Dzimumšūnu ziedošana ir nopietns lēmums, kas atstāj tālejošas sekas – nākamo paaudzi neatkarīgi no tā, vai donors ir par to informēts vai nav," savā pamatojumā par nepieciešamajām izmaiņām skaidroja deputāti. "Attiecīgi, lēmums par dzimumšūnu ziedošanu nedrīkst tikt pieņemts mirkļa emociju iespaidā vai kolektīvā ietekmē, tam jābūt pārdomātam, izsvērtam un apzinātam. Īpaši destruktīva šāda dzimumšūnu ziedošana ir sievietes reproduktīvajai veselībai."

Asociācija savā atzinumā vērsa uzmanību, ka likumdošanā ir jāsakārto citas lietas. Piemēram, valstī ir jābūt precīzam dzimumšūnu donoru reģistram, lai nepieļautu dzimumšūnu donēšanu atkārtoti dažādās klīnikās.

Vislielāko uzmanību asociācija vērsa uz to, ka valstij būtu mērķtiecīgi jārūpējas par to, lai finansiāla atlīdzība par donora pakalpojumiem būtu kompensācija, nevis "pārmērīgs pamudinājums". "Kādēļ 25, ne 21 gads? Drīzāk ir nepieciešams komplekss, pārdomāts procesa regulējums, kas drīzāk būtu MK noteikumu, nevis šī konkrētā likuma izmaiņu ietvaros risināms jautājums. Medicīnisku indikāciju vecuma izmaiņām nav," vēstulē komisijai pauda asociācija.

Tikmēr Veselības ministrija pērnā gada aprīļa beigās organizēja diskusiju ar dažādu ekspertu un organizāciju pārstāvjiem, lai spriestu par priekšlikumu paaugstināt dzimumšūnu donoru vecumu.

Kā skaidrots bijušā veselības ministra Belēviča parakstītajā vēstulē, diskusijā klātesošie uzsvēruši, ka medicīniski un psiholoģiski nozīmīgs faktors "attiecībā uz potenciālajām olšūnu donorēm ir tas, vai sievietei iepriekš piedzimis bērns".

Tāpat vēstulē minēts, ka, "no psihoterapeita skatījuma, sieviete, kurai pašai nav bērnu, nevar ar pilnvērtīgu motivāciju ziedot savu olšūnu citai sievietei."

Tieši diskusijas dalībnieki vienojušies, ka sievietēm – dzimumšūnu donorēm nav nepieciešams ierobežot vecumu, no kura persona var kļūt par dzimumšūnu donoru, ar nosacījumu, ka sievietei ir jau bijušas dzemdības. (Pilno Belēviča vēstuli komisijai var lasīt šeit.)

Pēc asociācijas atzinuma un diskusijas deputātu priekšlikums paaugstināt donores vecumu komisijā netika atbalstīts, taču gan komisijā, gan plenārsēdē tika atbalstīts Belēvičs priekšlikums atļaut ziedot olšūnas tikai dzemdējušām sievietēm.

Savukārt pirms 3. lasījuma, šī gada martā, tiesībsargs Juris Jansons vērsa komisijas uzmanību uz to, ka no likuma grozījumu anotācijas nav skaidrs, kāpēc noteikts ierobežojums ziedot olšūnas nedzemdējošām sievietēm. "Ja likumā noteikts ierobežojums, svarīgi ir definēt leģitīmo mērķi, respektīvi, kāpēc šāds ierobežojums ir izdarīts."

Pie tiesībsarga, tāpat kā pie komisijas vērsās vairāki cilvēki, paužot neizpratni par plānotajiem grozījumiem, tostarp "manabalss.lv" publicētās iniciatīvas "Par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni" autore Edīte Millere.

Nav atrodami skaidri un viennozīmīgi argumenti, kāpēc tieši nedzemdējušas sievietes nevarētu ziedot olšūnas, turklāt grozījumi rada bažas arī no sieviešu līdztiesības viedokļa, viņa uzsvērusi.

Ceturtdien, gluži kā pirms nedēļas, pie Saeimas nama notiks protesta akcija pret grozījumiem likumā, pieprasot Saeimu neatbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā un noteikt jaunu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai varētu labot sabiedrību satraukušās izmaiņas. Portāls "Delfi" novēroja, ka pagājušo ceturtdien piketā piedalījās vismaz 100 dalībnieku.

Kritiku par plānotajiem grozījumiem ir izteikuši virkne sabiedrībā zināmu cilvēku, tostarp eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa sociālajā tīklā "Facebook" pauda: "No tautas veselības viedokļa raugoties, jebkura vesela sieviete reproduktīvā vecumā ir vienādi spējīga ziedot olšūnas."

Portāls "Delfi" vērsās pie reproduktoloģes Viktorijas Zaļetovas, lai noskaidrotu kāds ir sievietes, kura kļūst par olšūnu donori, portrets. "Manā praksē tās sievietes, kuras izteikušas patiesu vēlmi kļūt par donorēm, un reāli veiksmīgi ir iesaistījušās šādās programmās, vieno četras pazīmes," skaidroja Zaļetova.

Pirmkārt, tā ir viņu brīvprātīga izvēle un vēlme palīdzēt citiem. Otrkārt, tās ir salīdzinoši jaunas sievietes. Reti kura vecāka par 32 gadiem. Treškārt, šīm sievietēm donēšanas brīdī ir pašām savi, nesen dzemdēti veseli bērni. Visbiežāk divi. Un, ceturtkārt, visas šīs sievietes viennozīmīgi ir sapratušas olšūnu donēšanai nepieciešamās medicīniskās procedūras kā ļoti atbildīgu pienākumu. "Visi citi donoru atlases kritēriji balstās uz vispārējiem noteikumiem par veselības un psihiskās pašsajūtas atbilstību. Parasti donoru programmā iesaistās nosvērtas, labestīgas un mierīgas sievietes," piebilda reproduktoloģe.

Kā vēstīts, Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pirms divām nedēļām nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā likuma grozījumus, kas paredz, ka dzimumšūnas var ziedot tikai dzemdējusi sieviete.

Grozījumi paredz arī citas izmaiņas likumā. Ja likuma grozījumi tiks atbalstīti galīgajā lasījumā, tiks atcelts aizliegums Latvijā importēt un eksportēt donoru dzimumšūnas, tāpat tiks noteikts, ka grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie ārsta psihoterapeita vai pie ginekologa, vai ģimenes ārsta, kurš ir apmācīts sniegt šādu konsultāciju.