VID rotācijas – vecs komunistu partijas paņēmiens, atklāj vēsturnieks Kangeris  (123)

Kangeris arī LNT sacīja, ka Latvijā vēl ir zināma padomju laika domāšana. Kangeris, kurš ir dzimis trimdā Vācijā, vērtēja, ka Latvijā ir redzama "čomu kārtība ar haltūriņām", kā arī lielas pūles tiek pieliktas, lai apietu likumu.

"To ikdienas dzīvē ļoti daudz redz, ka cilvēki milzīgu enerģiju iztērē, domādami, kā apiet likumu. Varbūt kaut kādu sīkumiņu viņš iegūst, bet būtībā, ja būtu enerģiju viņš kaut kam citam ziedojis, būtu daudz vienkāršāk. Tieši šo te es esmu manījis visādās grupiņās, ka cilvēki lauza [galvu], kā apiet likumu, nevis kā varētu uzlabot," norādīja vēsturnieks.

Viņš arī sprieda, ka likumdošanā daudz kas tiek iemudžināts un rakstīts par labu vienai grupai, likumi ir pielāgoti zināmām interešu grupām. Viņaprāt, likumdošanā būtu jāskatās mazāk kaut kādas īpašas intereses, bet likumam jābūt vispārīgam un jāaptver visus.

Runājot par VDK dokumentu izpēti, Kangeris pauda viedokli, ka Latvijā sabiedrībā nepastāv uzskats, ka cilvēkiem vajadzētu atzīt savu vainu un tad mēs varētu viņiem piedot. Un, viņaprāt, tas ir daļēji saistīts ar sistēmas attīstību, sākot ar 90.gadu, proti, pāreju no komunisma uz citu sistēmu.

"Mums nevajag aizmirst - kad izveidoja 4.maija republiku, tad VDK vadītājs bija arī Ministru kabineta loceklis. Nevajag aizmirst, ka VDK bija arī no pārejas Latvijas valsts struktūras. VDK likvidēja tikai 1991.gada 24.augustā. Bet, ja mēs apskatāmies, partijas cilvēki, tos jau neskāra nekādi ierobežojumi, [Anatolijs] Gorbunovs darbojās tālāk, kaut vai viņš bija augstākais VDK uzraugs bijis un tamlīdzīgi," vērsa uzmanību Kangeris.

Tāpēc, viņaprāt, Latvijā šis jautājums ir samudžināts un nekad nav īsti bijusi tāda norobežošanās no komunistiskās sistēmas. Viņš uzskata, ka Latvijā ir grūti šo jautājumu risināt, jo nav viens vai otrs, bet ir bijusi pāreja.

"Mēs jau visi bijām vienā putrā, vienā maisā un strādāsim tālāk. Bet es domāju, viens otru negrib aizskart vai kaut kā dzīvi padarīt viņam grūtāku, vai vienkārši iespaidot," vērtēja vēsturnieks.

Komentējot grūtības, ar kādām viņa vadītajai komisijai jāsastopas izpētes darbā, lai gan ir pieņemts likums par šādas izpētes veikšanu, vēsturnieks pauda viedokli, ka problēma slēpjas visā valsts sistēmā vai likumdošanā.

"Tagad, kad mums ir darīšanas ar ministrijām, redzam, kā jau visi runā par feodālā formā ministrijām, saistībām ar partijām. Zināmās lietās mēs nevaram pateikt, kas aiz tā slēpjas - vai tikai ministrijas varaskāre paturēt kontroli pār to lietu, bet varbūt individuāli spēlē līdzi kāds no pagātnes. To mēs izlemt nevaram, mēs tikai redzam, ka notiek zināma kavēšanās," stāstīja Kangeris.

Savukārt attiecībā uz saturu, kas atrodams "čekas maisos", viņš atzina, ka nepiekrīt apgalvojumiem, ka visi tikuši piespiesti sadarboties, it sevišķi, ja runā par pēdējiem 15 līdz 20 gadiem.

"Bija jau starp viņiem arī noteikti visādi labuma guvēji, ne tikai piespiesti. Bet mums jau no likuma jāskatās, ka visi ir likuma priekšā vienādi. Kā viņš tur nonāca, tas ir cits jautājums, un to var atstāt nākamajām pētnieku paaudzēm. Mums jau tikai būtu tagad jākonstatē apjoms vai cik lielā mērā sadarbojās. Teiksim tos kvalitatīvos aspektus, personiskos aspektus, to varēs darīt tālāk," uzskata Kangeris.

Vaicāts, ko mainītu, lai Latvija kļūtu labāka, Kangeris atzina, ka mainīt ko grūti, taču viņš novēl cilvēkiem veselīgu saprātu. "Loģiski, ja tos jautājumus risinātu un nemēģinātu kaut kādas privātas vai privātu grupu, partiju intereses likt pirmajā vietā, plānojot valstiskus pasākumus," teica vēsturnieks.

Kangeris dzimis 1948.gadā trimdas latviešu ģimenē Vācijā, bet pagājušā gadsimta 80.gados pārcēlās uz Zviedriju. Kangeris Minsterē studējis psiholoģiju, Austrumeiropas vēsturi, strādājis Stokholmas Universitātes Baltijas pētniecības centrā. Kopš 2008.gada Kangeris strādā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, ir Valsts prezidenta Vēsturnieku komisijas loceklis.

VDK dokumentu izpētes komisija tika izveidota 2014.gada augustā, Kangeris tika iecelts par tās vadītāju.