Streļčenoka laikā pret KNAB darbiniekiem ierosinātas 22 lietas; septiņas – pret Strīķi  (36)

"Pieaugot nesaskaņām starp KNAB vadību un darbiniekiem, pieauga arī disciplinārvaras kā instrumenta izmantošana, lai panāktu paklausību priekšnieka rīkojumiem un hierarhisku respektu. Tas, savukārt, noveda pie tiesvedībām, kurās darbinieki pārsūdzēja sev piemērotos disciplinārsodus," norāda pētniece.

Uz 2016. gada aprīli deviņi no disciplinārsodiem bija apstrīdēti, no tiem trīs prasības tiesa noraidīja, bet pārējās sešās turpinās tiesvedība. Divos gadījumos piemērotais disciplinārsods bija atbrīvošana no amata, vienā pazemināšana amatā uz diviem gadiem, vienā atalgojuma samazināšana, sešos gadījumos rājiens, pārējos piezīme.

Septiņos gadījumos disciplinārlietas izbeigtas noilguma dēļ, darba attiecību izbeigšanas dēļ vai izsakot mutvārdu aizrādījumu. Sešos gadījumos disciplinārsods netika apstrīdēts.

Pret bijušo KNAB vadītāju Jutu Strīķi kopumā uz 2016. gada aprīli bija ierosinātas vismaz septiņas disciplinārlietas.

Pirmo disciplinārsodu – rājienu Strīķe – izpelnījās 2013. gada augustā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un valsts pārvaldē noteiktās hierarhijas nerespektēšanu. KNAB vadītāja Streļčenoka atvaļinājuma laikā, pildot priekšnieka pienākumus, Strīķe esot pieņēmusi būtiskus ar biroja darbu saistītus lēmumus, bez saskaņošanas ar priekšnieku, atceļot viņa lēmumus. Streļčenoks uzskatīja, ka Strīķe, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojusi amata pilnvaras un veikusi darbības pretēji iestādes interesēm un ierosināja disciplinārlietu. Vēlāk ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā darba grupa, kura izvērtēja KNAB darbību regulējošās normas, atzina, ka būtu nepieciešams noregulēt biroja priekšnieka vietnieku kompetenci atcelt biroja priekšnieka lēmumus viņa prombūtnes laikā un kārtību, kādā saskaņo atcelšanas rīkojumus.

Otrā disciplinārlieta tika ierosināta par priekšnieka rīkojumu nepildīšanu attiecībā uz priekšniekam rakstāmajām atskaitēm. Disciplinārlietas ierosināšana bijis veids, kā piespiest pildīt rīkojumu, jo aizrādījumus Strīķe ignorējusi. Savukārt Strīķei bija radušās aizdomas, ka īsā laikā piemēroti divi disciplinārsodi, lai uz to pamata vēlāk viņu atbrīvotu no amata. Disciplinārlieta beidzās bez rezultāta noilguma dēļ.

Pārējās piecas disciplinārlietas par dažādiem pārkāpumiem Strīķe nopelnīja jau laikā pēc viņas atlaišanas un atjaunošanas amatā. "Viena no lietām jo sevišķi liecināja par galējiem centieniem panākt pakļaušanos," pētījumā norāda Stafecka.

Savukārt 2014. gada 11. jūlijā Strīķei tika piemērots disciplinārsods – pazemināšana amatā uz diviem ar pusi gadiem un mēnešalgas samazināšana par 20% uz gadu. Piemērotais disciplinārsods bija par trīs epizodēm: par atteikšanos sniegt atbildi uz Tieslietu ministrijas (TM) vēstuli par kādas amatpersonas amatu savienošanas jautājumu, kas bija ārpus Strīķes kompetences, par izmeklētājas ziņojumā norādītā nepieciešamā tulkojuma un komandējuma tālāku vīzēšanu, kas bija Strīķes atbildības jautājums, un par biroja priekšnieka rezolūcijas – katras darba dienas beigās atskaitīties par paveiktajiem darbiem – nepildīšanu.

Tiesa secināja, ka Strīķei dotais uzdevums atbildēt TM neatbilst viņas amata aprakstam un kompetencei un viņa darījusi visu, kas šādā gadījumā būtu jāveic. Savukārt izmeklētājas ziņojumu tālāka vīzēšana Strīķes un arī tiesas ieskatā ietilpa viņas pienākumos. Pēc izmeklētājas domām, vīzējot ziņojumu, Strīķe sekmējusi ātrāku minēto jautājumu izlemšanu.

Trešā epizode bija par biroja priekšnieka rezolūcijā dotā uzdevuma – sākot no 2014. gada 11. aprīļa katras darba dienas beigās elektroniski sniegt detalizētu darba uzdevumu atskaiti –nepildīšanu. Tiesa spriedumā raksta, ka Strīķe "vairāk nekā desmit gadus ir valsts amatpersona, profesionāle savā darbības jomā un viņai ar iestādes vadītāja rīkojumiem un rezolūcijām ierobežojumi noteikti nesamērīgi. Nav pierādīts, ka pret citiem darbiniekiem vai salīdzināmām amatpersonām būtu bijuši piemēroti līdzīgi ierobežojumi." Tiesa atzina, ka KNAB priekšnieks Streļčenoks ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu un radījis nelabvēlīgas sekas.

Pirmās instances tiesa Strīķes prasību par disciplinārsoda – pazemināšanas amatā – atcelšanu pilnībā apmierināja. 2016. gada martā Rīgas apgabaltiesa šajā lietā atjaunoja tiesvedību, un arī šī instance apmierināja prasību daļā par disciplinārsoda atcelšanu.

Pārējās disciplinārlietas ierosinātas par priekšnieka rezolūcijas – aizlieguma pārvietoties biroja drošības zonā – apzinātu pārkāpšanu, kur tiesa Strīķes prasību noraidīja, par darba pienākumu nepildīšanu, kur noilguma dēļ disciplinārlieta izbeigta, par elektroniskās drošības kartes nereģistrēšanu biroja elektroniskās pieejas kontroles sistēmā, kā arī par neatrašanos darba vietā.

No visām disciplinārlietām, kuras Strīķe apstrīdēja tiesā, uz 2016. gada aprīli, kad tika sagatavots šis raksts, spēkā stājies spriedums tikai vienā lietā, kur Strīķes prasība noraidīta. Vienu spriedumu vēl iespējams pārsūdzēt. Pārējās tiesvedības vai nu turpinās, vai arī lieta pirmajā instancē vēl nav skatīta.