Foto: Publicitātes attēli
Kopš Krimas okupācijas ārzemju mediji regulāri publicē informāciju par Baltijas valstu drošību, taču šīs publikācijas pat lielos un ietekmīgos starptautiskos medijos ir ļoti mainīgas kvalitātes, portālam "Delfi" skaidro Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs, kurš kopā ar Latvijas Universitātes politikas zinātnes studentu Rihardu Milleru neilgi pirms gaidāmā NATO Varšavas samita apkopojis ziņu materiālus par Latvijas drošības jautājumiem rietumvalstu presē.

"Vairāki rietumvalstu mediji un politiķi nosaukuši Baltijas valstis par vājo posmu NATO aliansē. Vairākos rakstos precīzi un objektīvi aprakstīta situācija Latvijā, savukārt citi autori meklē sensacionālus virsrakstus un atspoguļo vienpusējus faktus. Dažās publikācijās sastopamas faktoloģiskas kļūdas un minimāla izpratne par reālo situāciju Latvijā, kas liecina, cik maz autori bieži vien patiesībā zina par Latviju," norāda Hiršs un Millers.

"Līdz šim nav bijuši pētījumi, kas pētītu Krievijas centienus palielināt ietekmi Latvijā rezultātus. Neviens konkrēti nezina, cik liela ir Krievijas ietekme Latvijā. Tādēļ vairākos rietumvalstu mediju rakstos tiek aprakstītas Krievijas publiskās diplomātijas dažādās aktivitātes, finansējums "Russia Today" un prokrieviskām organizācijām un vienkārši pieņemts, tā kā Latvijā ir liels etnisko krievu vai krievvalodīgo skaits, Krievijai ir liela ietekme Latvijā. Šis ir vienkāršots veids kā analizēt Krievijas ietekmi Latvijā un citur," uzskata pētnieki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!