Lai gan Latvijā ir lielas iedzīvotāju grupas, kas atbalsta Krievijas vēstījumus, masu protestu iespējamība un plašs aktīvs atbalsts Krievijas veiktām provokācijām ir maz ticams, secināts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra veiktajā pētījumā par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā.
Vairums cilvēku netic, ka viņu rīcība kaut ko mainīs un ka ar protestiem iespējams panākt pārmaiņas, kā arī nevēlas izcelties sabiedrības vidū. Politiskā un sabiedriskā aktivitāte Latvijas sabiedrībā ir ļoti zema, tādēļ ārējam faktoram būtu grūti izraisīt plašus masu protestus un nemierus, secinājuši pētnieki.
Latvijas sabiedrībā gan ir vērojamas atšķirības politiskajos uzskatos starp latviski un krieviski runājošo sabiedrības daļu. Tomēr pētījuma autori uzsver, ka aptuveni puse Latvijas krievvalodīgo un nepilsoņu neatbalsta Krievijas vēstījumus, līdz ar to tās nav uzskatāmas par viendabīgām grupām, jo arī šo cilvēku vidū pastāv viedokļu dažādība.
Neraugoties uz to, ka Latgalē ir vērojams visaugstākais atbalsts Krievijas vēstījumiem, tas nav pamats separātismam. Latgalē tika konstatēta arī spēcīga pretēja tendence, proti, latgaliešu dialektā runājošie vislielākā mērā pauž patriotiskus un Latvijas ģeopolitisko orientāciju atbalstošus uzskatus, skaidro pētnieki.
Kopumā Latvijas sabiedrībai, tostarp gan latviski, gan arī krieviski runājošiem, raksturīga augsta neapmierinātība ar politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Latvijā.
Latviski un krieviski runājošo viedokļi atšķiras jautājumā par to, vai Krievija ir drauds Latvijai. Lai gan latvieši vairāk sliecas Krieviju uzskatīt par draudu, pat latvieši un lielākā daļa krievvalodīgo uzskata, ka labas attiecības ar Krieviju ir būtiskas Latvijas ekonomikas attīstībai. Tikai puse Latvijas sabiedrības uzskata Krieviju par apdraudējumu. Gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu tā vai citādi vēlas, lai Latvijas valdība uzturētu labas attiecības ar Krieviju, neskatoties uz militāro konfliktu Ukrainā.
Pētījumā arī akcentēts, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļu ietekme uz latviski runājošo auditoriju ir ierobežota, bet tiem ir ietekme uz krievvalodīgo auditoriju. Tā kā plašsaziņas līdzekļu saturs latviešu valodā nesasniedz gandrīz pusi krievvalodīgo, īpaša uzmanība jāvelta komunikācijai ar šo sabiedrības daļu, tostarp skaidrojot Latvijas politiku Eiropas Savienības un NATO kontekstā, rekomendē eksperti. No valsts drošības viedokļa primārais uzdevums ir stiprināt Latvijas mediju telpu, nodrošinot Latvijas mediju apraidi visā valstī un paplašinot un pilnveidojot to saturu, secina pētījuma autori.
Kā vēstīts, pētījumu veikuši Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieki Toms Rostoks, Nora Vanaga, Mārtiņš Hiršs un Ieva Bērziņa.
Pētījums tika veikts hibrīdkara kontekstā ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā izmantot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu viedokļos par Latvijas valsti, valstisko piederības sajūtu, plašsaziņas līdzekļu ietekmi, izpratni par būtiskākajiem draudiem, Krievijas vēstījumu izplatīšanos Latvijā, kā arī Latvijas aizsardzības sistēmu un politiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!