Trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā atdzimst fašisms, liecina pētījums  (454)

Kā uzsver pētnieki, pēc Krimas aneksijas un tai sekojošās karadarbības Austrumukrainā vairāki starptautiski izdevumi un pētnieki ir nosaukuši Latviju kā nākamo potenciālo Krievijas hibrīdkara mērķi. Tomēr līdz šim nav veikts neviens pētījums, kurš analizētu, cik efektīvi ir Krievijas centieni nostiprināt un palielināt ietekmi Latvijas sabiedrībā. Centra veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka Krievijas ietekme Latvijā ir ierobežota.

Pētījuma autori gan norāda, ka grūti ir paredzēt, kādus inovatīvus hibrīdkara mērķus Krievija potenciāli varētu lietot Latvijā, taču, raugoties uz Krievijas darbībām Ukrainā, var secināt, kādus vēstījumus Krievija izmanto, lai radītu etnisko spriedzi, diskreditētu valsts pārvaldes iestādes un palielinātu atbalstu savām darbībām.

Lai pārbaudītu atbalstu Krievijas lietotajiem vēstījumiem Latvijas sabiedrībā, pētījuma autori izmantoja sešus jautājumus, kuri identificē sabiedrības atbalsta apmēru tiem. Nepieciešamības gadījumā Krievijai būtu vienkāršāk uzrunāt un mobilizēt cilvēkus, kuri jau atbalsta šos vēstījumus, nekā tos, kuri šādiem uzskatiem nemaz nepiekrīt, skaidro pētnieki.

Kā viens no vēstījumiem, ko Krievija ir izmantojusi pret Ukrainas valdību un izmanto arī Latvijā, ir apsūdzības par fašisma atdzimšanu. Apgalvojumam, ka Latvijā atdzimst fašisms, piekrīt vai daļēji piekrīt 30,9% respondentu.

Viens no Krievijas Tautiešu politikas mērķiem ir bijis palīdzēt etniskajiem krieviem saglabāt saikni ar Krieviju. 12,7% aptaujāto atzinuši, ka jūtas piederīgi Krievijai.

Cits instruments, ko Krievija izmanto, lai radītu pozitīvas emocijas pret krievu kultūru un vēsturi ir 9.maija jeb Uzvaras dienas svinību aktualizēšana un Krievijas simbolu lietošana šajā pasākumā. No visiem respondentiem 21,4% pozitīvi un ļoti pozitīvi vērtē to, ka 9.maija svinību laikā "Latvijā brauc mašīnas ar Krievijas karogiem, cilvēki izmanto Georga lentītes".

Krievija arī cenšas diskreditēt Latvijas valsti, ekonomisko stāvokli Latvijā raksturojot kā "katastrofālu". 14,5% aptaujāto atzinuši, ka kopumā savu dzīvi Latvijā vērtējot kā sliktu vai ļoti sliktu.

Cits svarīgs temats Krievijas tautiešu politikā ir cilvēktiesību aizstāvība un krievvalodīgo aizsardzība ārvalstīs. 21,7% visu respondentu piekrīt vai daļēji piekrīt, ka "krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota". Vēl augstāks rādītājs - 27% respondentu uzskata, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kas nezina latviešu valodu.

Jau ziņots, ka pētījumu veikuši Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieki Toms Rostoks, Nora Vanaga, Mārtiņš Hiršs un Ieva Bērziņa.

Pētījums tika veikts hibrīdkara kontekstā ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā izmantot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu viedokļos par Latvijas valsti, valstisko piederības sajūtu, plašsaziņas līdzekļu ietekmi, izpratni par būtiskākajiem draudiem, Krievijas vēstījumu izplatīšanos Latvijā, kā arī Latvijas aizsardzības sistēmu un politiku.

Publiskots ir tikai pētījuma kopsavilkums, ierobežotas pieejamības informācija ir pētījuma datu pārskati. Ar pētījuma publisko daļu var iepazīties Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas mājaslapā.