Vaškevičs, Vilkaste, Podsolnuhs un Kargins juniors – iespaidīgi Latvijas tiesu verdikti  (65)

Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu dažos būtiskos jūnijā Latvijas tiesu pieņemtajos nolēmumos.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atstājis negrozītu apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, ar kuru uzņēmējai Inārai Vilkastei tika piespriests 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sods.

AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 15.maija spriedumu. Šis lēmums nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Kā toreiz norādīja Stranča aizstāvis Saulvedis Vārpiņš, Štramam piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Štramam tika konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Tikmēr Janitam tiesa piesprieda viena gada un septiņu mēnešu cietumsodu, un arī viņa gadījumā cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Visbeidzot Vilkastei tiesa lēma atstāt spēkā pirmās instances piespriesto 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sodu.

Martā prokurors Māris Leja lūdza tiesai debatēs Štramam piespriest sešus gadus un trīs mēnešus ieslodzījumā un viņa bijušajam vietniekam Strancim četrus gadus un divus mēnešus ieslodzījumā, abiem nosakot arī mantas konfiskāciju. Vilkastei prokurors lūdza piespriest vienu gadu un desmit mēnešus ieslodzījumā, kā arī daļēju mantas konfiskāciju, savukārt bijušajam departamenta administrācijas vadītājam Janitam - vienu gadu, astoņus mēnešus un 25 dienas ieslodzījumā bez mantas konfiskācijas.

Lietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai. Pirmā epizode ir par nu jau vairāk nekā septiņus gadus seniem notikumiem. Kā liecina apsūdzība, toreiz Štrams un Strancis vienojušies pieprasīt kukuli viena miljona eiro (aptuveni 702 800 latu) apmērā no Vilkastes, lai viņas interesēs mainītu teritorijas plānojumu īpašumam Mežaparkā, Rusova ielā 1.

Apsūdzība uzskata, ka Vilkaste bijusi ieinteresēta iegūt tiesības Rusova ielā veikt apbūvi ar ievērojami lielāku stāvu skaitu, nekā to paredzēja spēkā esošais pašvaldības teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. Kukuli Vilkaste plānojusi nodot trīs daļās, bet tā saņemšanai Strancis norīkojis Janitu, norāda prokuratūra. Divas dienas pēc tam, kad zemei Mežaparkā starp Ķīšezera, Rusova un Ezermalas ielu tika mainīts zonējums un atļauta daudzstāvu apbūve, Vilkaste šo īpašumu pārdeva par 45 miljoniem eiro (31,5 miljoniem latu).

Otrā lietas epizode ir par 30 000 eiro (aptuveni 21 084 latu) kukuļa prasīšanu no SIA "CMR Nami". Saskaņā ar apsūdzību Štrams pret kukuli gatavojies nodrošināt šim uzņēmumam labvēlīga lēmuma pieņemšanu būvatļaujas izsniegšanas procesā, tāpēc viņš lūdzis Janitu par plānoto "darījumu" informēt "CMR Nami" pārstāvi, taču šī persona atteikusies dot kukuli. Lai arī Janita tādā gadījumā draudējis ar šķēršļu likšanu turpmāko "CMR Nami" būvniecības ieceru īstenošanai, uzņēmuma pārstāvis tomēr nav pierunāts dot kukuli, norāda prokuratūra.

Trešā epizode ir saistīta ar neizdevušos kukuļa saņemšanu no "CMR Nami". Tā kā Janita nav spējis pierunāt šī uzņēmuma pārstāvi dot 30 000 eiro kukuli, Štrams no paša Janitas pieprasījis 5000 eiro, ko Janita viņam arī samaksājis, liecina apsūdzība.

Ceturtā lietas epizode ir par notikumiem 2007.gada pavasarī saistībā ar SIA "Kvarta" iecerēto dzīvojamo māju kompleksa būvniecības atbalstīšanu Kuldīgas ielā. Prokuratūra norāda, ka šajā epizodē pie Stranča vērsies Andrejs Inkulis, jautādams, kāpēc ar minēto projektu nenotiek nekāda virzība. Pēc tam Štrams ar Stranci uzdevuši Janitam tikties ar Inkuli un informēt viņu, ka apmaiņā pret uzņēmumam "Kvarta" labvēlīgu lēmumu būs jāmaksā 60 000 eiro (aptuveni 42 168 latus) liels kukulis. Inkulis šo naudu arī sarūpējis un nodevis Janitam, liecina apsūdzība.

Savukārt 2007.gada nogalē papildus sākotnēji noteiktajam kukuļa apmēram ar Janitas palīdzību no Inkuļa tikuši pieprasīti vēl vairāki desmiti tūkstoši eiro, kurus vismaz daļēji viņš arī samaksājis, norāda prokuratūra.

Arī piektā apsūdzības epizode saistīta ar 2007.gada notikumiem. Šoreiz Štrams un Strancis uzdevuši Janitam pieprasīt 65 000 eiro (apmēram 45 682 latu) kukuli no kompānijas "NCC Spilve Development" pārstāvja Prīta Tominga apmaiņā pret to, ka tiks nodrošināti būvniecības ieceres attīstītājam labvēlīgi lēmumi būvatļaujas izsniegšanas procesā saistībā ar dzīvojamo māju kompleksa būvniecību Dzirciema ielā, apgalvo prokuratūra.

Augstākā tiesa (AT) atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību un pārskatīt bijušajam Finanšu ministrijas ierēdnim Vladimiram Vaškevičam nelabvēlīgo spriedumu strīdā ar partijas "Vienotība" deputātu Ainaru Latkovski un nu jau bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieku Kasparu Čerņecki par nepatiesas informācijas izplatīšanu un goda un cieņas aizskārumu, portālam "Delfi" apstiprināja AT.

Jau vēstīts, ka Vaškeviča pārstāve advokāte Jeļena Kvjatkovska AT iesniedza kasācijas sūdzību par 2015.gada 19.jūnja Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta Vaškeviča prasība pret Latkovski un Čerņecki par nepatiesas informācijas izplatīšanu, goda un cieņas aizskārumu.

Tāpat Vaskevičam tika piespriests atlīdzināt Latkovskim un Čerņeckim tiesāšanās izdevumus - kopumā vairāk nekā 700 eiro apmērā.

Kā teikts portāla "Delfi" rīcībā esošajā AT 9.jūnija lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, AT konstatējusi, ka Vaškeviča kasācijas sūdzība pēc būtībs satur tādus pašus apsvērumus - atkārtotu prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā ietvertās pozīcijas izklāstu.

Latkovskis portālam "Delfi" tiesas lēmumu komentēja īsi: "Paldies Dievam!" un pauda gandarījumu, ka lieta izskatīta visās instancēs.

AT lēmums nav pārsūdzams.

Jau vēstīts, ka Siguldas tiesa, skatot lietu pirmajā instancē, arī noraidīja Vaškeviča prasību par nepatiesu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma piedziņu pret Latkovski un Čerņecki.

Tiesa noraidīja Vaškeviča prasību Latkovskim atsaukt 2013.gada 30.oktobra mikroblogošanas vietnē "Twitter" izplatīto ziņu "Ir info, ka KNAB pieķertās Muitas kriminālpārvaldes amatpersonas esot Vaškeviča cilvēki, kuri turpinājuši pildīt bijušā šefa pasūtījumus", kā arī nosakot šīs ziņas atsaukšanas kārtību.

Tāpat tiesa nosprieda noraidīt arī Vaškeviča prasību daļā par pienākuma uzlikšanu Čerņeckim LTVraidījumā "Rīta Panorāma" atsaukt 2013.gada 31.oktobrī raidījumā "Rīta Panorāma" izplatīto informāciju, ka Latkovska izteikumi sociālajos tīklos esot patiesi un viņš piekrītot Latkovska teiktajam.

Attiecībā uz Vaškeviča prasību daļā par morālā kaitējuma piedziņu 15 tūkstošu eiro apmērā gan no Latkovska, gan Čerņecka, tiesa nosprieda to noraidīt.

Augstākā tiesa (AT) apmierinājusi bijušā AS "Parex banka" akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina prasību pret AS "Reverta" un viņam par labu piedzinusi vairāk nekā 15 miljonus eiro.

Kā informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, tiesa 13.jūnijā apmierināja Kargina prasību pret "Revertu" par termiņa noguldījuma piedziņu. Līdz ar to AT nolēma piedzīt Karginam par labu termiņa noguldījuma pamatsummu 15 000 000 eiro, valsts nodevu 10 687 eiro un izdevumus par advokāta palīdzību 18 150 eiro.

AT nolēma izbeigt tiesvedību prasībā pret "Revertu" par līguma un papildu vienošanās pie līguma izbeigšanu.

"Par šādu spriedumu pašlaik varam izteikt tikai savu izbrīnu, jo ir pasludināts tikai saīsinātais spriedums, kura teksts mums vēl nav pieejams. Gaidām to ar lielu interesi, jo šajā lietā esošie divi tiesneši bija tās tiesas sastāvā, kas analogā lietā Ņinas Kondratjevas prasību noraidīja," tā spriedumu komentēja "Revertas" pārstāvis Agris Bitāns.

Advokāts norādīja, ka gadījumā, ja šāds spriedums paliks spēkā, tad tas "būtiski skars valsts un līdz ar to arī nodokļu maksātāju intereses" - esošā tiesas sprieduma izpildes rezultātā 15 miljoni eiro no "Revertas" atgūtajiem naudas līdzekļiem tiks samaksāti bijušā "Parex bankas" akcionāra ģimenei, nevis iemaksāti valsts budžetā. Bitāns skaidro, ka šādas summas izmaksa no Eiropas Komisijas puses, visticamāk, tiks atzīta par nelikumīgu valsts atbalstu "un šādā gadījumā ir jārēķinās ar nopietnām sankcijām".

"Skaidrs, ka pēc pilna sprieduma saņemšanas "Reverta" to pārsūdzēs," rezumēja advokāts.

2014.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kuri paredzēja "Revertas" pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.

Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā paredzēja, ka gadījumā, ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto, neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tostarp aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.

Savukārt Satversmes tiesa pērn lēma, ka norma par procentu maksājumu apturēšanu no komercsabiedrības, kas nonākusi finansiālās grūtībās un saņem valsts atbalstu, atbilst valsts pamatlikumam. Lieta bija ierosināta pēc Kargina dēla Maksima Kargina un otra bijušā bankas īpašnieka Viktora Krasovicka pieteikuma.

Krimināllietā par sava paziņas noslepkavošanu ar cirvi un pakāršanu Rēzeknes tiesa Ludzā vienam no apsūdzētajiem piespriedusi deviņu gadu cietumsodu ar policijas kontroli uz diviem gadiem.

Šim apsūdzētajam noteiktais drošības līdzeklis - apcietinājums - atstāts negrozīts.

Arī otrs apsūdzētais vīrietis ir atzīts par vainīgu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem nosacīti, bet pārbaudes laiks viņam noteikts uz vienu gadu. Tas nozīmē, ja vīrietis gada laikā neizdarīs citu noziedzīgu nodarījumu, sods nebūs jāizcieš.

Lieta tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, jo apsūdzētie vainu atzina.

Tiesas spriedumu, sākot no šodienas, iespējams pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Kā atklāja lietas prokurors Sandis Brasla, viņš spriedumu vērtē pozitīvi.

"Piespriestais sods gandrīz neatšķiras no tā, ko es prasīju. Vienīgais, kas sodā atšķīrās - es vienam no apsūdzētajiem prasīju policijas kontroli uz pusotru gadu, taču tiesa piesprieda divus gadus," piebilda Brasla.

Kā iepriekš informēja prokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina, saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzības celtas divām personām. Viens apsūdzētais pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 116.panta - par slepkavību -, savukārt otram apsūdzētajam celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 313.panta otrās daļas, proti, par noziedznieka, kā arī nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolītu slēpšanu.

2011.gada septembra beigās abi apsūdzētie ar cietušo kopīgi lietoja alkoholu, atrazdamies viena apsūdzētā dzīvesvietā. Alkohola koplietošanas laikā vienam apsūdzētajam radās konflikts ar cietušo vīrieti, kura laikā viņš, dusmu un greizsirdības vadīts, spēcīgi no aizmugures iesita cietušajam vīrietim pa pakausi. Cietušais vīrietis zaudēja samaņu un nokrita uz grīdas. Nolūkā nepieļaut konflikta atsākšanos apsūdzētais kopā ar otru apsūdzēto pārvietoja cietušo vīrieti uz šķūni. Tur abi apsūdzētie vairākkārt tīši iesita cietušajam pa dažādām ķermeņa daļām, neradot briesmas viņa dzīvībai, kā arī ar auklu sasēja viņa rokas un kājas.

Uzskatot, ka konflikts ir atrisināts, otrs apsūdzētais izgāja no šķūņa mājas pagalmā. Savukārt pirmais apsūdzētais slepkavības nolūkā no mājas paņēma cirvi un polietilēna maisiņu. Atnākot uz šķūni, šis apsūdzētais veica darbības, lai minēto vīrieti nonāvētu. Redzot, ka cietušais vīrietis neelpo, apsūdzētais šo vīrieti pakāra. Šī apsūdzētā tīšo darbību rezultātā iestājās minētā vīrieša nāve.

Minētais apsūdzētais nākamajā dienā, kad starp abiem apsūdzētajiem notika alkohola koplietošana, otram apsūdzētajam piedāvāja noslēpt nonāvētā vīrieša līķi. Abi apsūdzētie vienojās, ka mirušā vīrieša līķi apraks pagalmā esošajā šķūņa telpā.

Latvijā atgriezies savulaik Vācijai izdotais pazīstamais kriminālnoziedznieks Vladimirs Mitrevičs ar iesauku Podsolnuhs, un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 3.jūnijā viņam narkotiku tirgošanas lietā piemērojusi nosacītu brīvības atņemšanu, iepriekš vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Podsolnuhs bijis apcietināts gan Ekvadorā, gan Vācijā, gan Francijā, kur viņš arī izcietis sodus. Pērn oktobrī narkodīleris pieķerts, Pļavnieku kapos veicam darījumu ar vairāk nekā diviem kilogramiem amfetamīna. Par šādu noziegumu likumā paredzēts līdz pat 15 gadu ilgs cietumsods.

Prokurors Ivars Vildavs lūdzis tiesu Podsolnuham piemērot reālu cietumsodu uz septiņiem gadiem, taču tiesa atzinusi, ka apsūdzētajam ir vāja veselība, tāpēc viņam piespriesta vien nosacīta brīvības atņemšana.

Kā raidījumam stāstīja prokurors, Podsolnuha narkotiku tirgošanas shēma bijusi diezgan sarežģīta un policijas darbinieki ieguldījuši lielu darbu, lai vispār šo noziegumu atklātu. "Viņš narkotikām tuvumā negāja un naudu rokās arī ne no viena neņēma, viņš bija ļoti uzmanīgs," atklāja prokurors.

Pēc aizturēšanas policijā Podsolnuhs liecināt atteicies, bet tiesā pilnībā savu vainu atzinis. Viņš daudz ieguldījis, lai pierādītu savu slikto veselības stāvokli - no Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un kādas ārsta prakses saņēmis virkni izziņu, ka sirgst ar četrām smagām slimībām, no kurām viena ir neārstējama. Iesaistīts arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš Podsolnuham izsniedzis atzinumu, ka personai ar tādu veselības stāvokli Latvijas cietumi nespēj nodrošināt cilvēka tiesībām atbilstošus apstākļus. Savukārt no Rīgas Centrālcietuma direktora vietnieka saņemts apliecinājums, ka cietums pagaidām nav piemērots invalīdu izmitināšanai.

Tiesas sēdes Podsolnuha lietā notikušas videokonferences režīmā, kamēr apsūdzētais uzturējies Olaines cietuma slimnīcā, sēžot ratiņkrēslā.

Pāris nedēļas pēc tiesas sprieduma nolasīšanas "Nekā personīga" Podsolnuhu sastapis pie mājas jau bez ratiņkrēsla. Viņš gan taisnojies, ka tiešām ir slims. "Mani izlaida tikai tādēļ, ka es esmu slims. Man šodien cukurs ir 32 vienības. Praktiski man jāiet slimnīcā," sacījis apsūdzētais, neatbildot uz jautājumu, kā viņam ar savām veselības problēmām izdevies pastrādāt narkotiku noziegumus.

Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Anita Dzērve savu lēmumu piespriest Podsolnuham nosacītu sodu pamatojusi ar to, ka šādu sodu prokurors prasījis apsūdzētā pāriniekam. Lai arī pārinieks lietā bijis tikai izpalīgs, bet visu organizējis Podsolnuhs, pirkuši un pārdevuši narkotikas esot abi, tātad abi esot jāsoda vienādi. Turklāt, lai arī Podsolnuhs tiesāts daudzkārt, kopš pēdējās sodāmības esot pagājis pietiekami ilgs laiks, lai viņš tiktu uzskatīts par nesodītu.

Prokurors ir apņēmies pārsūdzēt spriedumu Podsolnuha lietā, lai panāktu, ka viņam tiek piemērots reāls cietumsods. Tomēr vienlaikus valsts apsūdzības uzturētājs ir nobažījies, ka apsūdzētais līdz lietas izskatīšanai apelācijas instances tiesā Latviju varētu pamest.

Podsolnuhs ir viens no pazīstamākajiem Latvijas kriminālnoziedzniekiem. 2010.gada septembrī LETA ziņoja, ka Podsolnuhs Latvijā aizturēts un izdots Vācijai, kur bija organizējis noziedzīgu grupējumu. Tam policija atsavinājusi narkotikas gandrīz miljarda eiro vērtībā.

Latvijā vien policija toreiz apcietināja 24 cilvēkus, atrada 11 kilogramus kokaīna, pusotru kilogramu heroīna un 100 000 ekstazī tablešu. Gadu iepriekš Ekvadoras policija aizturēja Mitreviča organizētu kuģi ar 21 tonnu melises sīrupa un kokaīna maisījumu.

Latvijā Mitrevičs 1982.gadā ir tiesāts par zādzību, 1997.gadā par izvarošanu un automašīnas zādzību, 1999.gadā par tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, 2000.gadā par kāda uzņēmēja dēla nolaupīšanu un visbeidzot 2004.gadā par narkotiku glabāšanu.

Tiesa jūnijā Jelgavas slimnīcas vadītāju Andri Ķipuru atzinusi par vainīgu krāpšanā un fiktīvu dokumentu noformēšanā, piespriežot viņam 15 minimālo mēnešalgu jeb 5550 eiro sodu.

Ķipurs apsūdzēts varbūtējā līdzdalībā fiktīvu medicīnas dokumentu noformēšanā, lai cits apsūdzētais atgūtu kompensāciju par neizmantotām lidmašīnas biļetēm.

Tiesa atzina Ķipuru par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kā arī piemēroja viņam 3700 eiro sodu par krāpšanu un 3700 eiro sodu par fiktīvu dokumentu noformēšanu. Rezultātā Ķipuram pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot noteiktos sodus, noteikts naudas sods 15 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 5550 eiro.

Ķipurs gan atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzības daļā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, jo tiesa lēmusi, ka apsūdzētā izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Arī otrais lietā apsūdzētais Konstantīns Maļuhins atzīts par vainīgu jau minētajos nodarījumos un viņam arī piespriests naudas sods 15 minimālo algu apmērā.

Pilns sprieduma teksts būs pieejams Jelgavas tiesā 29.jūnijā.

Spriedums nav stājies spēkā.

Saskaņā ar apsūdzību, 2011.gadā Jelgavas slimnīcas vadītājs, iespējams, palīdzējis otram apsūdzētajam Maļuhinam noformēt izziņu par it kā fiktīvu uzturēšanos slimnīcā, pēc kā šī izziņa izmantota, lai atgūtu par biļeti samaksāto naudu no AS "Air Baltic Corporation" par neizmantotu lidojumu reisā Rīga-Brisele-Toronto.

No "Air Baltic Corporation" Maļuhins esot saņēmis dāvanu karti par atbilstošu summu, kuru pēcāk izmantojis lidojumam no Rīgas uz Romu un atpakaļ, savukārt Ķipurs saskaņā ar apsūdzību esot sarunājis ar slimnīcas ārstu, lai tas izraksta izziņu, par to paprasot atlīdzību.

Ķipurs tiesas sēdē pastāstīja, ka viņam bija piezvanījis Maļuhina tēvs, stāstījis, ka dēls pošoties izceļot no valsts, un paudis bažas, ka varbūt vajagot pārbaudīt dēla veselību, un tieši to Ķipurs arī esot organizējis. Viņš nosaucis dienu, kad dēlam - otram apsūdzētajam - jāierodas, un tad aizvedis viņu uz nodaļu. Pacienta uzņemšanu slimnīcā, lai veiktu pārbaudi, un viņa izmeklēšanu Ķipurs neesot veicis.

Kā ziņots, Zemgales tiesas apgabala prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par iespējamām nelikumībām saistībā ar medicīnas dokumentiem apsūdzēts Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītājs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai vienam no apsūdzētajiem radās nepieciešamība pēc nepatiesu informāciju saturošiem medicīnas dokumentiem, lai saņemtu kompensāciju no aviosabiedrības par neizmantotu aviobiļeti. SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" valdes loceklis, atbalstot šīs noziedzīgās darbības, uzdeva kādam slimnīcas ārstam noformēt nepatiesu informāciju saturošus medicīnas dokumentus, informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.

SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" valdes loceklis pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 317.panta 2.daļas, 20.panta 4.daļas, 177.panta 1.daļas, 20.panta 3.daļas un 275.panta 2.daļas. Savukārt otra apsūdzētā persona pie kriminālatbildības saukta pēc Krimināllikuma 177.panta 1.daļas un 275.panta 2.daļas.

Abi apsūdzētie - Ķipurs un Maļuhins - savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina nedz izmeklēšanas gaitā, nedz tiesā.

Ķipurs iepriekš skaidroja, ka pilnībā noraida viņam izvirzītās apsūdzības par iespējamām nelikumībām saistībā ar medicīnas dokumentiem. "Tā ir tāda pati lieta kā pārējās man izvirzītās apsūdzības. Ceru, ka dzīvojam tiesiskā valstī un tiesa lems, kam ir un kam nav taisnība. Man tāda izrēķināšanās nav saprotama un pieņemama. Pagaidām man vairāk komentāru nav," sacīja slimnīcas vadītājs.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa krimināllietā par zēna sabraukšanu pagājušā gada martā Mežaparkā apsūdzētajam ekskursijas autovilciena vadītājam jūnijā piespriedusi viena gada cietumsodu.

Tāpat tiesa nosprieda viņam atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trīs gadiem. Tiesa arī uzlika par pienākumu apsūdzētajam samaksāt cietušajiem kompensāciju vairāk nekā 10 000 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā no 27.jūnija, kad būs pieejams pilns nolēmums lietā.

Kā iepriekš informēja līdzšinējā prokuratūras preses pārstāve Aiga Eiduka, saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētais vīrietis Mežaparka teritorijā vadīja autovilcienu un savlaicīgi nepamanīja, ka pretimbraucošais mazgadīgais velosipēdists netika galā ar velosipēda vadību un mainīja kustības virzienu uz apsūdzētā vīrieša vadītā transportlīdzekļa pusi.

Apsūdzētais savlaicīgi nesamazināja braukšanas ātrumu un pilnībā neapturēja autovilcienu, bet turpināja kustību uz priekšu, kā rezultātā notrieca velosipēdistu.

Apsūdzība celta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta 2.daļā. Tajā noteikts, ka par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jau ziņots, ka pērn 9.martā Mežaparkā gāja bojā 2007.gadā dzimis zēns, kurš, braucot ar velosipēdu, pakļuva zem 1944.gadā dzimuša vīrieša vadīta ekskursijas autovilciena. Vilcieniņš parka teritorijā kursējis nelegāli, jo vēl nebija noslēdzis kārtējo līgumu ar parka apsaimniekotāju, pašvaldības SIA "Rīgas meži", par šādas atrakcijas organizēšanu.

Policija atsevišķi izdalījusi arī kriminālprocesu, kurā izvērtē izklaides vilcieniņa uzņēmuma attiecīgā darbinieka atbildību, tādēļ pagaidām vēl nevar apgalvot, ka izmeklēšana tā saucamajā Mežaparka bānīša lietā būtu pabeigta.